Ārzemju ziņas

Print

Notikušas plaša mēroga starptautiskas militāras mācības

No šī gada 13. līdz 27. maijam Lietuvas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā Lietuvas Jūras spēku vadībā norisinājās gadskārtējās starptautiskās jūras spēku mācības «Open Spirit». Tajās kopumā piedalījās 19 kuģi no 14 valstīm — no ASV, Beļģijas, Dānijas, Kanādas Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas. Mācību dalībnieki, tajā skaitā  dažādu valstu niršanas speciālisti un atmīnētāji, veica no abiem pasaules kariem palikušo sprādzienbīstamo priekšmetu meklēšanu un iznīcināšanu. Kopumā Lietuva jau ir vadījusi un uzņēmusi sešas mācības «Open Spirit». 

«Open Spirit» noslēguma pārgājiens 2013. gadā Lietuvas teritoriālajos ūdeņos.
«Open Spirit» noslēguma pārgājiens 2013. gadā Lietuvas teritoriālajos ūdeņos.

Kopš 1997. gada mācības «Open Spirit» tiek organizētas katru gadu rotācijas kārtībā vienā no Baltijas valstīm, un šo mācību galvenais mērķis ir samazināt sprādzienbīstamo priekšmetu skaitu Baltijas jūras kuģošanas maršrutos un zvejas rajonos. Eksperti lēš, ka Lietuvas teritoriālajos ūdeņos no abiem pasaules kariem joprojām varētu būt apslēptas 1600 jūras mīnas. Līdztekus drošības uzlabošanas pasākumiem «Open Spirit» dalībnieki pilnveido štābu un kuģu apkalpju sadarbību specifiskajās atmīnēšanas operācijās, izmantojot vienotu taktiku un plānošanas procedūras.

Vienlaikus ar «Open Spirit» — no 16. līdz 19. maijam — Igaunijā (Krievijas pierobežas rajonos) norisinājās plaša mēroga NATO mācības «Spring Storm», kurās piedalījās vairāk nekā 6000 karavīru no 10 alianses dalībvalstīm, tajā skaitā no ASV, Nīderlandes, Polijas, Lielbritānijas un Vācijas. Mācībās bija iesaistīta arī aviācija — iznīcinātāji bumbvedēji Su-22 (Polijas GS) un ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15, militārā transporta lidmašīnas «CH-47 Chinook» un konverto­plāni «Bell V-22 Osprey».

Kontekstā ar «Open Spirit» norisi masu medijos tiek atkārtoti citēts Igaunijas premjerministra Tāvi Reivasa paziņojums, ka Igaunija centīsies panākt sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni gan Igaunijā, gan kaimiņvalstīs. «Tādējādi tiktu raidīts nepārprotams signāls, ka ar NATO dalībvalstīm nevajadzētu naidoties, jo aliansē darbojas princips: «Viens par visiem, un visi par vienu.»»

PrintStrauji palielinās militāro budžetu

Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus paudis, ka 2017. gadā Lietuvas militāro budžetu būtu iespējams palielināt līdz 725 miljoniem eiro, tas ir par 150 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot 1,77% no iekšzemes kopprodukta. R. Šadžus norādījis, ka papildu līdzekļus varēs iegūt uz valsts pārvaldes izdevumu samazināšanas rēķina un precīzi skaitļi būs zināmi līdz ar jaunā gada budžeta apstiprināšanu Seimā.

Komentējot budžeta pieaugumu, aizsardzības ministrs Jozs Oleks uzsvēris, ka papildu nauda tiks novirzīta gan karavīru ikdienas uzturēšanai, gan Bruņoto spēku modernizēšanai (ieskaitot jaunu pretgaisa un prettanku apbruņojumu un kājnieku kaujas mašīnas), gan arī militārās infrastruktūras uzlabošanai (modernizējot poligonus u.c.).

Parāde par godu Lietuvas BS 95. gadadienai.
Parāde par godu Lietuvas BS 95. gadadienai.

2016. gadā Lietuvas militārais budžets ir 575 miljoni eiro (1,48% no IKP). Lietuvas parlamentā pārstāvētās partijas paziņojušas par konceptuālu vienošanos sasniegt 2% līmeni līdz 2020. gadam, tomēr netiek izslēgta iespēja sasniegt 2% jau 2018. vai 2019. gadā.

Pēc J. Oleka teiktā, sasniegt 2% nebūs viegli, taču šis izdevumu apjoms aizsardzībai nav noteikts kā absolūtie griesti. Tuvākajā nākotnē izdevumi militārajām vajadzībām varot pārsniegt 2% no IKP — atkarībā no ģeopolitiskās situācijas attīstības un atbilstoši sabiedroto spēku vajadzībām Lietuvas teritorijā.

Tikmēr pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma firmas RAIT veiktā Lietuvas iedzīvotāju aptauja liecina, ka gandrīz 67% respondentu atbalsta militārā budžeta pieaugumu līdz 2% no IKP. Pēc aptaujas aizsardzības ministrs J. Oleks paudis gandarījumu, ka pilsoņu vairākums apzinās aizsardzības budžeta pieauguma objektīvo nepieciešamību, tajā skaitā pildot kolektīvās aizsardzības saistības pret citām alianses dalībvalstīm. Vērtējot Lietuvas dalību NATO, aptaujā ir noskaidrots, ka 81% Lietuvas iedzīvotāju atzinīgi vērtē atrašanos alianses sastāvā. Turklāt 72% respondentu pauduši atbalstu tam, ka Lietuvā būtu jāizvieto lielāks skaits alianses karavīru, militārās tehnikas un bruņojuma.

Print

Nenorobežosies no NATO drošības pasākumiem un turpinās ciešu sadarbību ES ietvaros 

Aprīļa beigās Zviedriju apmeklēja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pāvels, lai aktivizētu NATO dialogu un sadarbību ar Zviedriju reģionālās drošības uzlabošanai un esošo draudu neitralizēšanai. Tiekoties ar Zviedrijas aizsardzības ministru Pēteru Hultkvistu, ģenerālis P. Pāvels  akcentēja Zviedrijas svarīgo lomu, sadarbībā ar NATO uzturot mieru un ekonomisko stabilitāti stratēģiski svarīgajā Baltijas jūras reģionā.

Ģenerālis augsti novērtēja līdzšinējo alianses un Zviedrijas sadarbību situācijas kontrolē un pretpasākumos hibrīdkara draudiem, kā arī aicināja plašāk sadarboties kopīgu militāro mācību rīkošanā reģionālās un starptautiskās drošības stiprināšanai. Kopš 1994. gada (pēc pievienošanās programmai «Partnership for Piece») Zviedrija ir aktīvi piedalījusies arī alianses vadītajās starptautiskajās operācijās un miera uzturēšanas misijās.

Arz kolazha
Zviedrijas, Somijas un NATO karogu fotokolāža.

Maija vidū intervijā masu medijiem Zviedrijas aizsardzības ministrs P. Hultkvists vēlreiz apliecināja karalistes proaktīvo nostāju sadarbībai ar partnervalstīm Eiropas Savienības ietvaros un arī citām ziemeļu valstīm (Norvēģiju) jebkādas katastrofas vai uzbrukuma gadījumā. Apliecinot savu solidaritāti, P. Hultkvists norādīja: «Zviedrija nepaliks pasīva, ja ES dalībvalstīm vai Norvēģijai vajadzēs palīdzību, un mēs sagaidām, ka partneri rīkosies analoģiski.»

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministrs sacīja, ka turpinās sadarbības paplašināšanu ar saviem partneriem, jo īpaši ar Somiju. Transatlantiskās saites ir vissvarīgākās, un tāpēc ir aktualizēta rīcības plānošana krīzei, paplašinot kooperāciju ar Baltijas valstīm, Poliju, ES, NATO un ANO.

 PrintPlāno pirkt jaunus iznīcinātājus

Dānijas valdība nesen pieņēmusi lēmumu atbalstīt vismaz 27 jaunu ASV kompānijas «Lockheed Martin» ražoto iznīcinātāju «F-35 Lightning II» iegādi Karalisko gaisa spēku (KGS) modernizācijai. Karalisko bruņoto spēku komandieris armijas ģenerālis Pēters Kristensens norādīja, ka  «F-35 Lightning II» daudzās izvērtēšanas pozīcijās ir apsteidzis konkurentus. Jauno iznīcinātāju pirkšana vēl jāakceptē parlamentā, iegūstot atbalstā vairākumu no 179 balsīm.

KGS sastāvā ir jānomaina novecojušie iznīcinātāji F-16AM/BM, jaunās tehnikas piegādi plānojot 2021.—2027. gadā. Viena jaunā iznīcinātāja cena ir vairāk nekā 100 miljoni dolāru, lai gan ASV apgalvo, ka sērijveida ražošanā jau no 2019. gada viena vienība nemaksās vairāk par 85 miljoniem dolāru. Tomēr nav izslēgts, ka Dānijas parlaments nobalsos par labu lētākiem konkursā pieteiktajiem iznīcinātājiem — «F/A-18E/F Super Hornet» un «Eurofighter Typhoon». 

Dānija ir viena no astoņām valstīm, kas piedalījās «F-35 Lightning II» izstrādē. Ja pirkums gūs parlamenta atbalstu, Dānija kļūs par 11. valsti pasaulē, kuras Gaisa spēkiem būs «F-35 Lightning II». Ar šiem iznīcinātājiem jau operē ASV, Austrālija, Dienvidkoreja, Itālija, Izraēla, Japāna, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija un Turcija. Piemēram, Lielbritānija šī gada 12. aprīlī saņēma pēdējo, ceturto, «F-35 Lightning II» (BK4), kas nav sērijveida ražojums. Pašu pirmo jauno iznīcinātāju (BK1) briti saņēma 2012. gadā. Lielbritānija jau ieplānojusi tuvākajos gados iegādāties pavisam 138 jaunos iznīcinātājus «F-35 Lightning II» dažādās modifikācijās no sērijveida ražošanas konveijeriem.

«F-35 Lightning II».
«F-35 Lightning II».

Aktivizējot iznīcinātāju parka modernizācijas programmu, kura tika aizsākta 2014. gadā, Somija izsūtījusi četriem pretendentiem (ASV — F-35, F/A-18E/F, F-16, F-15, Francijā — «Rafale», Lielbritānijā — «Eurofighter Typhoon», Zviedrijā — «JAS Gripen» ) priekšlikumus pieteikties konkursā. Līdz 2016. gada septembrim tiks apkopoti un izanalizēti visi iesūtītie materiāli, kā arī pieņemts lēmums, kuras firmas visvairāk atbilst Gaisa spēku prasībām un varēs oficiāli startēt piegādes konkursā 2018. gadā.

Somijas GS «Hornet», veicot degvielas uzpildi gaisā.
Somijas GS «Hornet», veicot degvielas uzpildi gaisā.

Eksperti aprēķinājuši, ka jauno iznīcinātāju projekts Somijai var izmaksāt sešus miljardus eiro. Iegādes līgumus plānots slēgt 2021. gadā, lai iznīcinātāji tiktu piegādāti, sākot no 2025. gada. Tādējādi pakāpeniski tiks nomainīti 60 novecojušie iznīcinātāji «F/A-18C/D Hornet», kas iekļauti ierindā 1995.—2000. gadā. Pārējo Somijas Gaisa spēku floti veido tikai palīgaviācija, transporta un mācību lidmašīnas.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto— www.hightech-edge.com; https://www.lrp.lt; http://yle.fi; www.wikipedia.org.