Ārzemju ziņas

Print

Saņēmusi jaunās pašgājējartilērijas iekārtas

Šī gada 23. jūnijs Klaipēdas ostā ieradās pirmās divas no Lietuvas Bruņoto spēku pasūtītajām artilērijas sistēmām PzH2000 («Panzerhaubitze 2000»). Darījuma summa ar Vācijas Bundesvēru bija minimālā iespējamā, un lietuviešiem tiks piegādātas kopumā sešpadsmit 155 mm kalibra kaujas haubices PzH2000 un divas mācību artilērijas iekārtas, ar kurām apgādās BS mācību bateriju. Vēl trīs haubices nopirktas, lai nodrošinātos ar rezerves detaļām. Kopā ar PzH2000 Lietuva no Vācijas iegādājās arī 26 komandvadības bruņumašīnas М577 V2 un sešas remonta un evakuācijas bruņumašīnas BPZ2 («Bergepanzer 2») uz tanka «Leopard 1» šasijas. BPZ2 ir aprīkots ar ierīcēm iestrēgušas tehnikas vilkšanai, kā arī paredzēts rakšanas darbiem un eju attīrīšanai pēc pretinieka pretmobilitātes pasākumiem.

pzh2000
Lietuvai piegādātās haubices.

Līgums ar  Vāciju parakstīts 2015. gada septembrī, bet pilnībā tas tiks izpildīts līdz 2019. gadam. Vienošanās paredz ne tikai 53 sauszemes tehnikas vienību piegādi, bet arī lietuviešu apkalpju apmācību un bruņutehnikas apkopes nodrošināšanu. Vācu puse jau ir veikusi nelielas lietuviešu instruktoru grupas apmācību, kā apieties ar tehniku un kā veikt tehniskās apkopes.

Lietuvas BS pavēlniecības pārstāvji ir publiski izteikušies, ka lauka artilērijas atbalsta nodrošināšana ir viena no armijas šī brīža augstākajām prioritātēm. Ar PzH2000 iegādi Lietuvas BS varēs kvalitatīvi palielināt uguns jaudas potenciālu, tādējādi paverot jaunas iespējas karaspēka operacionālajai vadībai.

Iegādātās haubices PzH2000 tiks iekļautas mehanizētās kājnieku brigādes «Geležinis Vilkas» artilērijas (ARTY) bataljona sastāvā. Pašlaik ARTY bataljona apbruņojumā ir no Dānijas saņemtās 105 mm kalibra pašgājējartilērijas iekārtas M-101, kuru darbības rādiuss ir līdz 11 km. PzH2000 spēj iznīcināt mērķus 40 km attālumā.

Lietuvas BS plāno līdz 2019. gadam novirzīt artilērijas modernizācijai kopumā 58,3 miljonus eiro. Darījums ar Vāciju un 53 tehnikas vienību iegāde izmaksāja 16,2 miljonus eiro, bet atlikušo summu (42,1 miljons eiro) izmantos turpmākajiem artilērijas modernizācijas darbiem, vadības sistēmām, sakaru līdzekļiem, infrastruktūras attīstībai, lai izvietotu tehniku, utt. Lietuvas BS plāno tuvākajā perspektīvā no Vācijas iegādāties arī 8×8 riteņu formulas bruņumašīnas «Boxer».

Print

 

Pakāpeniski pāries uz vienota kalibra artilēriju

Somijas Bruņotie spēki nesen veikuši vairāku tipu riteņu un kāpurķēžu šasijas artilērijas sistēmu izvērtēšanu, lai noteiktu vispiemērotāko bruņojumu somu vajadzībām. Pagaidām netiek publiskots potenciāli pērkamās tehnikas skaits, taču zināms, ka iepirkums tiek plānots drīzumā, jo Somijai neesot laika gaidīt jauna produkta izstrādi un pakāpeniskas piegādes. Somija izvēlēsies sistēmas, kas viegli savietojamas ar valstī esošo apkopes un apgādes sistēmu.

«2S5 Giatsint».
«2S5 Giatsint».

Provizoriski sastādītais grafiks paredz, ka jau 2018. gadā Somija vēlas saņemt pirmās jaunās artilērijas sistēmas, lai 2019. gadā uzsāktu personālsastāva apmācību. 2020. gadā plānots sasniegt pirmā līmeņa kaujas gatavību, bet 2025. gadā — pilnu operacionālo gatavību. Saņemot jaunās artilērijas sistēmas, Somija varēs atteikties no padomju un Krievijas ražojuma bruņojuma sistēmām (122 mm «2S1 Gvozdika», 152 mm «2S5 Giatsint», 122 mm haubice D-30, 130 mm lielgabals M-46). Plānots no bruņojuma izņemt arī reaktīvās artilērijas 122 mm kalibra sistēmu RM-70.

Somijas BS apbruņojumā pašlaik ir liels skaits 155 mm kalibra velkamo artilērijas sistēmu, to skaitā 54 kompānijas «Patria» ražotās 155 mm sistēmas GH 52 APU (Auxiliary Power Unit). GH 52 APU ir Somijas bruņojumā vistālākās darbības artilērija, kas arī turpmāk paliks kaujas sastāvā.  Atsakoties no dažādajiem artilērijas kalibriem un iepērkot jaunās sistēmas, Somijai izdosies unificēt savu artilērijas arsenālu un pāriet uz 155 mm munīciju, kam ir daudz lielāks darbības rādiuss.

Print

 

Pilnībā gatava uzņemt sabiedroto valstu spēkus

Jūnija beigās Tapas militārajā bāzē svinīgā ceremonijā tika nodota ekspluatācijā jauna trīs stāvu kazarma Igaunijā dislocēto sabiedroto spēku apakšvienību komfortablākai izvietošanai. Igaunijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jonatans Vseviovs uzsvēris, ka līdz ar jauno kazarmu pabeigšanu Igaunija tur agrāk doto solījumu pēc iespējas labāk uzņemt un izmitināt alianses spēku karavīrus.  Jaunās kazarmas otrajā un trešajā stāvā var ērti izvietoties 300 karavīri, bet pirmais stāvs ir paredzēts tehniskajām telpām, ieroču glabātavai, mācību klasēm utt.

Kazarmu ir uzbūvējusi firma «Nordecon AS», ar kuru līgums tika noslēgts pērnā gada augustā. Kazarmas izmaksāja 4,6 miljonus eiro, un šie līdzekļi nāca no Igaunijas valdības piešķirtā finansējuma uzņemošās valsts atbalsta (UVA) spēju uzlabošanai.

Jaunā kazarmas ēka Tapā.
Jaunā kazarmas ēka Tapā.

Komentējot NATO plānus palielināt alianses spēku klātbūtni Baltijas republikās, J. Vseviovs uzsvēris, ka Igaunija ir pilnībā gatava turpināt jaunu kazarmu būvniecību, kad vien tās vajadzēs lielāka skaita sabiedroto spēku karavīru izmitināšanai.

Igaunijas aktīvo nostāju sabiedroto spēku uzņemšanai demonstrējusi arī valdība, jūnija beigās nobalsojot par papildu 13 miljonu eiro piešķiršanu UVA pilnveidošanai. 11,5 miljonus novirzīs divām jaunām kazarmām, kuras nodos ekspluatācijā, iespējams, jau 2017. gada rudenī. Vēl 800 000 tiks novirzīti Iekšlietu ministrijas struktūrvienību atbalstam, lai efektīvāk nodrošinātu NATO spēku personāla, tehnikas un informācijas aizsardzību. Pēc premjerministra Tāvi Reivasa teiktā, sabiedroto klātbūtne ir principiāli svarīga prasība valsts drošības stiprināšanai, un valdības uzdevums ir radīt visus priekšnoteikumus šīs prasības realizācijai. Igaunijas premjers T. Reivass ir paudis stingru atbalstu un gatavību drīzumā uzņemt jaunas alianses vienības.

Print

 

Būtiski stiprinās aizsardzību

Norvēģijas valdības 17. jūnija ziņojumā par Karalisko bruņoto spēku (KBS) attīstību ir teikts, ka Norvēģija turpmāko 20 gadu laikā plāno palielināt finansējumu armijai par 18 miljardiem eiro. Šādi plāni nozīmē lielākās investīcijas aizsardzībā kopš aukstā kara beigām. Iepriekšējo aizsardzības ilgtermiņa plānošanas dokumentu valdība publiskoja 2012. gadā, kad vēl nebija saasinājušās attiecības ar Krieviju.

Premjerministre Erna Sūlberga preses konferencē atzinusi, ka ģeopolitiskā situācija pēdējos gados krasi pasliktinājusies. «Austrumos ir aktivizējies ļoti nepro-gnozējams kaimiņš, kas turpina nostiprināt militāro potenciālu un izrāda vēlmi izmantot militāro spēku kā politisko instrumentu.» E. Sūlberga sacījusi, ka patlaban Norvēģijas KBS kaujas spējas nav pietiekamas, lai stātos pretī ģeopolitiskajām pārmaiņām. Tāpēc jau tuvākajos gados Norvēģija plāno pirkt 52 visjaunākās modifikācijas iznīcinātājus «F-35 Lightning II» un četras zemūdenes, kā arī jaunas jūras novērošanas lidmašīnas, ar tām nomainot novecojošās «P-3 Orion».  Paredzēts modernizēt arī pretgaisa aizsardzības jomu.

«P-3 Orion».
«P-3 Orion».

Lai arī Norvēģija paziņojusi par patiesi vērienīgu militārā budžeta pieaugumu, tomēr tas vēl nesasniegs NATO rekomendētos 2% no IKP. Turklāt Norvēģijas mazākuma valdībai būs vēl jāpacīnās, lai pēc garajām vasaras brīvdienām iegūtu parlamenta atbalstu militāro izdevumu ievērojamai palielināšanai. 2016. gadā KBS budžets pieauga līdz 1,5% no IKP, un tas bija par 10% lielāks salīdzinājumā ar 2015. gadu.

KBS modernizācijas un reorganizācijas ietvaros tiks izformēta krasta reindžeru pavēlniecība (Kystjegerkommandoen), kas nodarbojās ar krasta zonas aizsardzību un izlūkošanu. Pavēlniecības personālsastāvs tiks pārvirzīts uz citiem spēku veidiem un ieroču šķirām. Turklāt plānots slēgt pavisam 11 militārās bāzes, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt kaujas gatavības uzlabošanai un operāciju īstenošanai.

Print

 

Apgādās armiju ar jaunākas modifikācijas strēlnieku ieročiem

Jau līdz šī gada beigām poļu armijas karavīri saņems visjaunāko triecienšautenes «WZ 96 Beryl» modifikāciju. Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumu ar fabriku «Fabryka Broni Lucznik Radom» (FB Radom) par gandrīz 26 000 jaunu triecienšauteņu «WZ 96C Beryl» piegādi, kā arī vecākas modifikācijas ieroču modernizāciju.

Ieroču piegādes līguma summa ir 39,4 miljoni, un fabrika «FB Radom» par šo naudu apņēmusies četru gadu laikā piegādāt Polijas BS 1621 triecienšauteni «WZ 96C Beryl» un 8400 «WZ 96C Mini Beryl» (saīsināta versija). Šis līgums ir lielākā šaujamieroču iegādes partija visā Polijas armijas vēsturē. Saņemot visus jaunos ieročus, Polijas armija varēs norakstīt apbruņojumā esošos «WZ 88 Tantal»,  AK un AKM.

«WZ 96C Mini Beryl».
«WZ 96C Mini Beryl».

Līdzās jauno šaujamieroču piegādei līgums ar «FB Radom» paredz arī modernizēt Polijas BS arsenālā esošās vecākas paaudzes triecienšautenes — WZ 96A (1996. gada modelis) un WZ 96B (2007. gada modelis). Pirmos «WZ 96B Beryl» poļu armija saņēma 1998. gadā. Modernizācijas procesā vairāk nekā 65 000 1. un 2. paaudzes ieroču vienību aprīkos ar puscaurspīdīgām aptverēm, teleskopiskām laidēm un ergonomiskiem pistoļu rokturiem.

«WZ 96C Beryl» ir trešā ieroču paaudze, kas pirmo reizi tika prezentēta 2009. gadā. Taču tikai septiņus gadus vēlāk Aizsardzības ministrija izšķīrusies par labu šo ieroču masveida iegādei.  «WZ 96C Beryl» sākotnēji tika izstrādāts uz AK-74 bāzes, tad pielāgots NATO patronu kalibram — 5,56 mm.

Print

 

Vienojas par jaunām aizsardzības garantijām

Šī gada 29. jūnijā Islande noslēgusi jaunu aizsardzības sadarbības līgumu ar ASV, kas tostarp paredz Islandes gaisa telpas patrulēšanu un ASV pretzemūdeņu lidmašīnu klātbūtni.

Islande ir NATO dalībvalsts, taču tai nav savu bruņoto spēku, un jau kopš 1951. gada ASV uz līguma pamata garantē Islandes drošību. Islandē izveidotā Keflavīkas militārā bāze bija nozīmīgs ASV armijas objekts jau Otrā pasaules kara laikā, un tā saglabāja savu nozīmi NATO spēku arhitektūrā arī aukstā kara laikā. 2006. gadā ar atbilstošas vienošanās parakstīšanu Pentagons izveda savas vienības no Keflavīkas, jo drošības situācija pēc aukstā kara beigām bija pārliecinoši normalizējusies.

Komentējot jauno līgumu, Islandes ārlietu ministre Lilja Alfredsdotira paziņojusi, ka patlaban palielinājušies drošības riski un pieaug bažas par ģeopolitisko spriedzi, ko rada Krievijas politika. Pēc L. Alfredsdotiras teiktā, gan Islande, gan ASV ir vienisprātis, ka pēdējos 10 gados situācija Atlantijas okeāna ziemeļos ir būtiski mainījusies, tāpēc nepieciešama jauna sadarbības deklarācija starp Reikjavīku un Vašingtonu. Vienošanās paredz ASV militāro vienību klātbūtni Islandē pēc rotācijas principa.

ASV Jūras spēku lidmašīna «P-8 Poseidon».
ASV Jūras spēku lidmašīna «P-8 Poseidon».

Kopš 2014. gada Pentagona spēki no Islandes teritorijas bija veikuši izlūkošanas misijas NATO interesēs, ņemot vērā pieaugušo spriedzi attiecībās ar Krieviju un pastiprināto interesi par Arktikas reģionu un kuģošanas ceļiem. Pēdējos gados Krievijas Jūras kara flotes zem-ūdenes ir fiksētas gan Atlantijas okeāna ziemeļos, gan pie Lielbritānijas un Norvēģijas krastiem.

ASV un Islandes jaunajā deklarācija teikts, ka puses turpinās pētīt ciešākas sadarbības iespējas, arī izskatot iespēju organizēt speciālistu pieredzes apmaiņas mācības glābšanas un meklēšanas operācijās.

Pentagona 2017. gada budžetā ir iedalīti 21,4 miljoni ASV dolāru Keflavīkas bāzes modernizēšanai, lai nodrošinātu apstākļus izlūkošanas lidmašīnu «P-8 Poseidon» dislokācijai.

Pēc ārvalstu materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.

Foto — http://warsonline.info; www.kmin.ee; https://upload.wikimedia.org; https://www.flickr.com/; http://kfirpanther3.deviantart.com; http://www.vosizneias.com.