Ārzemju ziņas

PrintPozitīvi vērtē pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu izvēršanu valstī

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot Bundesvēra ģenerāļa Mihaēla Gšosmana izteikumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» iespējamu izvietošanu Baltijas valstīs, atzinis šādus nodomus par loģiskiem, jo tādā veidā izdotos aizpildīt robus Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā. Taču ministrs arī norādījis, ka pagaidām Lietuva neesot saņēmusi nekādus oficiālus priekšlikumus no Vācijas vai Nīderlandes.

Nīderlandes BS kompleksi «Patriot»,  kas NATO uzdevumā bija izvērsti Turcijā.
Nīderlandes BS kompleksi «Patriot», kas NATO uzdevumā bija izvērsti Turcijā.

Augusta sākumā brigādes ģenerālis M. Gšosmans, viens no Bundesvēra Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvjiem, intervijā aģentūrai «Reuters» pavēstījis, ka Vācija un Nīderlande oktobrī gatavojas Krētas salā (Grieķija) veikt pretgaisa un pretraķešu apvienotās aizsardzības sistēmas «Patriot» testēšanu, kas turpmākajos gados varētu kļūt par modeli daudzpusējai šo raķešu izvietošanai Polijā vai Baltijas valstīs. Divpusējās mācībās paredzēts pārbaudīt jaunu pretgaisa un pretraķešu apvienotās aizsardzības koncepciju, kuras izstrādei abas valstis veltījušas pēdējo gadu. Ja kopīgie treniņi Krētā būs veiksmīgi, Vācija un Nīderlande varētu vērsties pie NATO ar priekš-likumu nodot divpusējo pretgaisa un pretraķešu vienību alianses uzdevumu izpildei, tādējādi stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un drošību.

L. Linkevičs uzskata, ka Vācija un Nīderlande darbojas pareizā virzienā un būtu tikai apsveicama dažāda formāta (pagaidu vai pastāvīga) NATO pretgaisa un pretraķešu resursu dislokācija Baltijā. Līdzīgu optimismu ir paudusi arī Igaunijas puse, norādot, ka būtu ļoti vēlama kopīgas sabiedroto pretgaisa un pretraķešu vienības izvietošana Igaunijā.

Iepriekš bija publiskota informācija, ka mācību rīkošanas ietvaros uz Baltijas valstīm šovasar tikšot nosūtīta ASV «Patriot» baterija. Šajā kontekstā M. Gšosmans paudis, ka daudz iespaidīgāks politiskais vēstījums potenciālajam agresoram varētu būt vienlaikus vairāku sabiedroto valstu pievienošanās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spēju nostiprināšanai Baltijā. Pēc M. Gšosmana domām, apvienojot ASV, Vācijas un Nīderlandes pašaizsardzības ieroču potenciālus vienotā vektorā un izvietojot tos Polijā vai Baltijas valstīs, izdotos būtiski uzlabot alianses austrumu flanga aizsardzības spējas pret uzbrukumiem no gaisa.

PrintOptimizēs Aizsardzības ministrijas struktūru

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu reorganizēt un samazināt valsts aizsardzības resoru. Rezultātā trīs dažādi departamenti tiks apvienoti vienā — Aizsardzības investīciju departamentā. Pēc Finanšu departamenta likvidācijas visas tā funkcijas tiks pārdalītas starp citām ministrijas struktūrvienībām, bet daļa uzdevumu nonāks Aizsardzības spēku atbildībā. Tiks arī likvidēts aizsardzības ministra sekretāra vietnieka amats investīciju jautājumos.

arz-kaitseministeerium_43Aizsardzības ministrs Hanness Hanso  paskaidrojis, ka lēmums samazināt Aizsardzības ministrijas menedžmentā iesaistīto cilvēku skaitu ir saistīts ar nepieciešamību paplašināt un padziļināt nacionālās aizsardzības plānošanas pasākumus visas valdības līmenī. Pēc reorganizācijas Aizsardzības ministrijā tiks samazināts birokrātijas līmenis, minimizēta struktūrvienību sadrumstalotība un būtiski ietaupītas personāla izmaksas. Reģionālās drošības situācijas eskalācijas apstākļos nacionālās aizsardzības efektīva veidošana ir īpaši kritiska, norādījis ministrs.

Līdzšinējo četru ministra sekretāra vietnieku vietā paliks trīs, bet 19 departamenta direktoru vietā būs 15.  AM darbinieku skaits saruks par 30 cilvēkiem, kuru funkcijas tiks nodotas jaunizveidotajam Igaunijas Aizsardzības investīciju centram (AIC), bet atsevišķi uzdevumi — Aizsardzības spēku Nodrošinājuma pavēlniecībai.

AM reorganizācijas pasākumi stāsies spēkā jau 2017. gada 1. janvārī, un jaunajam AIC tiks nodotas visas Aizsardzības ministrijas funkcijas, kas tā vai citādi saistītas ar iepirkumiem un infrastruktūras objektiem.  Pateicoties AIC izveidei, AM departamenti tiks atslogoti un varēs efektīvāk pildīt tiem uzticētos uzdevumus.

Valdība ir arī apstiprinājusi izmaiņas Aizsardzības spēku reglamentā, kas paredz Militārās izlūkošanas centram (MIC) piešķirt pilnvaras izmantot slepenos aģentus, atļaut MIC darbiniekiem veikt dažādus pasākumus, vajadzības gadījumā intervēt personas un veikt izlūkošanas procedūras arī ārpus Igaunijas Republikas robežām.

PrintMasveidā pirks jaunu bruņojumu

Aizsardzības ministra vietnieks Bartošs Konvackis informējis, ka jauna bruņojuma iegādes programmu realizācijai tiks piešķirts gandrīz 21 miljards dolāru. No tiem 10 miljardi dolāru tiks novirzīti vidējā darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu iegādei, kā arī taktiskās pretraķešu aizsardzības sistēmām. Aptuveni pieci miljardi dolāru tiks iztērēti pretgaisa aizsardzības kompleksiem. 3,3 miljardus izmaksās helikopteru, bet 2,5 miljardus – jaunu zem­ūdeņu iegāde.

«Kryl» izvērsta šaušanai.
«Kryl» izvērsta šaušanai.

Lielākā daļa no visiem plānotajiem pirkumiem tiks integrēta Polijas Bruņoto spēku tehniskās modernizācijas programmā 2017.—2022. gadam. Izdevumu pozīciju galīgā redakcija tiks izskatīta parlamentā šī gada septembrī.

Šīs vasaras sākumā aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs intervijā masu medijiem bija izteicies, ka Varšavā tiek izvērtēta iespēja slēgt starpvaldību līgumu ar ASV par pretraķešu kompleksu «Patriot» piegādi. Zināmas domstarpības attiecībā uz šiem kompleksiem saistītas ar to cenu, proti, nesen B. Konvackis saziņā ar masu medijiem ir norādījis, ka amerikāņu «Patriot» esot nepieņemami dārgi.

Armijas tehnoloģiskās modernizācijas nolūkā Polija šovasar parakstījusi nodomu protokolu ar Izraēlas kompāniju «Elbit Systems» par turpmāko sadarbību kopējos projektos. Protokolā ir aktualizēta arī programma «Kryl», kuras ietvaros «Elbit Systems» pēc Polijas armijas pasūtījuma būvēs ieroču sistēmas jaunajām poļu pašgājējartilērijas iekārtām «Kryl» (kompānija «Huta Stalowa Wola»).

BS plāno iegādāties aptuveni 170 pašgājējartilērijas iekārtas «Kryl» (kalibrs 155 mm), lai pakāpeniski aizvietotu novecojušās 122 mm pašgājējartilērijas sistēmas «2S1 Gvozdzika».

PrintPirks tankus «Leopard»

Čehijas Aizsardzības ministrija publiskojusi plānus iegādāties Spānijas militārajās noliktavās iekonservētos Vācijas ražojuma tankus «Leopard – 2A4».  Lai iepazītos ar tehnikas uzglabāšanas apstākļiem, čehu militārā delegācija apmeklēja Saragosā izvietotās militārās noliktavas. Viens no čehu delegācijas izraudzītajiem tankiem izbrauca no noliktavas, lai praktiski demonstrētu tehnisko sistēmu stāvokli. Spāņu speciālisti arī iesniedza izvērtēšanai tehnikas specifikācijas.

DIGITAL CAMERA

«Leopard 2A4» ir Vācijas militāri rūpnieciskā kompleksa ražošanā kopš 1979. gada, un jau 20 valstis to iekļāvušas savos bruņutehnikas parkos. No vācu konveijeriem jau ir izlaisti kopumā 3000 šādu tanku. Galveno tanka sastāvdaļu — 120 mm kalibra gludstobra lielgabalu — ražo vācu kompānija «Rheinmetall». Tanka apbruņojumā ir arī divi 7,62 mm kalibra ložmetēji. «Leopard 2A4» masa ir 55 t. Tanka mērķēšanas kompleksā ir lāzertālmērs ar iebūvētu termovizoru.

Pie tanka vājajām vietām eksperti pieskaita tā slikto aizsardzību pret mīnām — šāda pieredze ir gūta operācijās Afganistānā. Turklāt tanka cena pasaules bruņojuma tirgū ir viena no visaugstākajām analogu vidū. Kaujas jaudas uzlabošanai kompānija «Rheinmetall» jau ir izstrādājusi jaunu 130 mm kalibra lielgabalu «Leopard» modernizācijai. Jaunā lielgabala pašmasa ir trīs tonnas, un tā eksperimentālais modelis tika demonstrēts šī gada jūnijā starptautiskajā militārās tehnikas izstādē «Eurosatory 2016» Parīzē. Vienlaikus jaunajam lielgabalam tiek izstrādāta arī piemērota munīcija — divu veidu šāviņi, viens ar volframa serdeni, otrs — šķembu-fugasa.

PrintPalielinās militāro budžetu un formēs jaunus drošības spēkus

Francijas prezidents Fransuā Olāns paziņojis, ka 2017. gadā valsts aizsardzības budžets tiks palielināts par 600 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šogad Francijas aizsardzības izdevumi bija apstiprināti 32 miljardu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka budžeta pieaugums tika plānots jau iepriekš, paredzot to aizsardzības attīstības sešu gadu programmā «Projet de loi de programmation militaire 2014—2019».  Tikmēr starptautiskie apskatnieki ir aprēķinājuši, ka Francijai nāksies līdz 2022. gadam militāros izdevumus kāpināt par kopumā septiņiem miljardiem eiro, lai varētu izpildīt Parīzes apņemšanos — līdz 2025. gadam militārā budžeta apjomu pietuvināt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs informējis, ka pieņemts lēmums formēt jaunus nacionālos drošības spēkus — Nacionālo gvardi (NG), tādējādi
reaģējot uz teroraktu skaita būtisku pieaugumu valsts teritorijā. NG sastāvā plānoti 84 000 cilvēku, un atbilstoši lēmumi valdībā un parlamentā tiks pieņemti steidzamā kārtībā.

Saskaņā ar līdzšinējiem plāniem NG personālsastāvs tiks sakomplektēts jau līdz 2019. gadam, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu pildīt drošības pasākumus, pārņemot daļu funkciju valstī izvērstajā operācijā «Sentinelle». Pašlaik šajā operācijā piedalās kopumā 10 000 vīru no dažādām drošības struktūrām.

Francijā Nacionālā gvarde pastāvēja līdz 1872. gadam, un toreiz šie spēki bija nošķirti no armijas struktūrām.

PrintIzstrādās jaunu kaujas bezpilota lidaparātu

 

Nodomu protokola parakstīšana 2014. gadā par kopējo projektu FCAS.
Nodomu protokola parakstīšana 2014. gadā par kopējo projektu FCAS.

Lielbritānija sadarbībā ar Franciju realizē projektu par nākotnes kaujas bezpilota lidaparāta (BPL) izstrādi — FCAS (Future Combat Air Systems). Abu valstu inženieriem dots uzdevums izstrādes gaitā ņemt vērā, ka nepieciešama jauno BPL iekļaušana kaujas ierindā, sinhronizējot to izmantošanu ar Lielbritānijas un Francijas gaisa spēku sastāvā esošajiem pilotējamiem lidaparātiem. Tāpēc katra partner­valsts izstrādās vienu BPL variantu, kas varēs sazināties ar nacionālajām pilotējamām lidmašīnām ar atšķirīgām tehniskajām specifikācijām. Galvenā atšķirība starp britu un franču kaujas aviāciju ir datu uztveršanas un pārraides sistēmas. Iespējams, ka jaunajos BPL daļu no vadības funkcijām varēs realizēt no pilotējamiem lidaparātiem. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar BPL virszemes komandvadības centru gaisā operējošs iznīcinātāja pilots varēs labāk pārredzēt reālo situāciju un dot precīzāku komandu bezpilota lidaparātam veikt kaujas triecienu.

2020. gadā paredzēta FCAS projekta tehniskā izvērtēšana, bet 2025. gadā plānota pirmā eksperimentālā BPL pacelšanās gaisā.

Pēc ārvalstu preses materiāliem sagatavojusi majore Vizma Kaļčeva.
Foto — http://militaryedge.org; http://www.kaitseministeerium.ee; http://www.armyrecognition.com; http://www.primeportal.net/tanks/ulrich_wrede/leopard_2a4/; http://www.doppeladler.com.