Ārzemju ziņas

PrintBūvē kazarmas sabiedrotajiem spēkiem

Igaunijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar kompāniju «Nordecon AS» par jaunu kazarmu būvi Tapā, kas būs paredzētas NATO sabiedroto spēku vienību izvietošanai. Kompānija «Nordecon AS» jau ir uzbūvējusi augstiem standartiem atbilstošas kazarmas Aizsardzības spēku vajadzībām.

Viru uzceltā jaunās kazarmas ēka.
Viru uzceltā jaunās kazarmas ēka.

AM pārstāvis Ingvars Parnamae kontekstā ar parakstīto līgumu uzsvēris, ka Igaunija vēlas augstā līmenī pildīt uzņemošās valsts funkciju, piedāvāt labus apstākļus militāriem treniņiem un dzīvošanai tiem alianses karavīriem, kuri Igaunijā uzturas rotācijas kārtībā vai ierodas uz īslaicīgām mācībām.

Trīsstāvu kazarmas projekts (5100 m2) paredzēts 300 cilvēku izmitināšanai, kā arī ietver 13 mācību telpas, dažādas tehniskās un palīgtelpas apkalpojošā un pedagoģiskā personāla vajadzībām. Jaunās kazarmas būvdarbus plānots pabeigt 2016. gada pavasarī, un ēka izmaksās 4,6 miljonus eiro. Izmaksas tiks segtas no Igaunijas valdības piešķirtajiem līdzekļiem speciāli sabiedroto spēku atbalstam valsts teritorijā.

Šī gada februārī Igaunijas parlaments nobalsoja par 40 miljonu eiro piešķiršanu NATO pastāvīgās klātbūtnes pasākumu finansēšanai 2015.—2020. gadā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers nesenajā ES aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, kas 4. septembrī notika Luksemburgā, paziņoja, ka Eiropa nevar koncentrēties tikai uz bēgļu krīzes risināšanu, aizmirstot par draudiem no Krievijas puses un pieaugošo militāro aktivitāti šajā valstī.  S. Miksers arī informēja, ka Eiropas Savienības ārējās un drošības stratēģijas koncepcijā, kas tiks prezentēta 2016. gada jūnijā, liela uzmanība būs pievērsta gan samilzušajām migrācijas pro-blēmām, gan hibrīdkara draudiem.

PrintBaltijas debesis sargās ungāru iznīcinātāji

No 1. septembra Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu ir pārņēmuši Ungārijas Gaisa spēki ar četriem iznīcinātājiem «Gripen» un 114 cilvēku personālu. Šī ir pirmā reize 70 gadu laikā, kad Ungārijas Gaisa spēku lidmašīnas piedalās kādā no operācijām ārpus savas valsts robežas.

Ungārijas GS «Gripen».
Ungārijas GS «Gripen».

Pēdējos mēnešos ir vērojama Krievijas aviācijas aktivizēšanās Baltijas gaisa telpas pierobežā, tāpēc arī palielināts NATO iznīcinātāju patrulēšanas izlidojumu skaits. Lielākais izlidojumu skaits nedēļas laikā ir bijis 22.

Kontekstā ar drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas reģionā zīmīgs ir Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites paziņojums, ka Lietuva plāno sasniegt finansējumu aizsardzībai 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta divus gadus āgrāk, nekā solīts iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis 2020., bet jau 2018. gadā Lietuvas BS finansējums būs sasniedzis tādus rādītājus, par kuriem ir vienojušās visas lielākās politiskās partijas. 2015. gadā Lietuvas aizsardzības budžets veido 1,11% no IKP, bet 2016. gadā tas būs 1,46% no IKP.

PrintTrīskāršo rezervistu apmācību

2014. gadā Somijas Aizsardzības spēki (AS) uz rezervistu mācībām iesauca kopumā 600 cilvēku, bet šogad šis skaits sasniegs 18 000. No vienas puses, šī situācija atspoguļo Somijas drošības apsvērumus, ņemot vērā notikumus Ukrainā, 1335 km garo robežlīniju ar Krieviju un 1939. gada smago pieredzi, zaudējot Krievijai 10% no somu teritorijas. Vērtējot visas Krievijai apkārt esošās valstis, tikai Ukrainai ir garāka robeža ar Krieviju nekā Somijai. Tajā pašā laikā AS pārstāvji uzsver, ka armijas reforma tika uzsākta jau 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums ievērojami palielināt apmācāmo rezervistu skaitu. Lai īstenotu šo nodomu, pēdējos gados AS dzīvoja stingras līdzekļu taupīšanas apstākļos, turklāt tika atvaļināti rezervē un atlaisti 2400 karavīri un aizsardzības jomas civilie darbinieki. Tagad šie līdzekļi ir novirzīti rezervistu sagatavotības līmeņa celšanai un militāro zināšanu atsvaidzināšanai, stiprinot valsts aizsardzības spējas tuvā un vidējā perspektīvā. Drošības stiprināšanai Somija arī paplašina sadarbību aizsardzības jomā ar kaimiņvalsti Zviedriju un NATO dalībvalstīm Norvēģiju un Dāniju.

 Somijas AS mācības mežotā apvidū.
Somijas AS mācības mežotā apvidū.

Lai pilnveidotu AS apmācības sistēmu, drīzumā plānots izstrādāt jaunu rezervistu iesaukšanas sistēmu, kas ļaus daudz īsākā laikā organizēt iesaukšanu.  Pašlaik Somijā ir obligātā militārā karaklausība, kas paredz pilngadīgiem vīriešu dzimtes pilsoņiem nodienēt 6—12 mēnešus. Pēc atvaļināšanas no dienesta rezervistiem ir pienākums vajadzības gadījumā ierasties uz 5—7 dienu militārajām mācībām. Iesaukšana uz mācībām notiek ar vēstuļu palīdzību, kurās tiek norādīti arī tiešie rezervista pienākumi. Vēstules saņem arī ārzemēs dzīvojošie Somijas pilsoņi, un tajās tiek iekļauta informācija par konkrētu vienību, kurā rezervistam jāierodas.

Somijas AS kopumā ir 16 000 karavīru, bet, nepieciešamības gadījumā izsludinot mobilizāciju, var tikt iesaukti vēl 230 000 somu rezervistu.

PrintJūras spēku modernizācijā ieguldīs četrus miljardus eiro

Polijas premjerministre Eva Kopača, piedaloties Gdaņskā rīkotajā pasākumā par godu mīnukuģa «Kormoran II» nolaišanai ūdenī, informēja, ka 2015.—2025. gadā Jūras spēku attīstībā tiks investēti 16 miljardi zlotu. «Kormoran II» ir jau otrais vietējā ražojuma kuģis, kas iekļauts JS sastāvā. Līdz 2022. gadam plānota vēl divu šādu kuģu iekļaušana ierindā.

Polijas JS zemūdenes («Kobben» klase).
Polijas JS zemūdenes («Kobben» klase).

Jūras spēku kaujas spējas paredzēts uzlabot arī ar jaunu zemūdeņu iegādi, turklāt šo plānu realizācija varētu notikt ciešā sadarbībā ar Nīderlandi un Norvēģiju, panākot būtisku projekta izmaksu samazinājumu. Kopš 2013. gada Polijas eksperti piedalās tehniskās konsultācijās ar potenciāliem sadarbības partneriem. Polijas Bruņoto spēku tehniskās modernizācijas plānā un Jūras spēku attīstības koncepcijā, kas aptver laikposmu līdz 2030. gadam, ir paredzēts iegādāties pavisam trīs jaunas zemūdenes. Pirmajām divām ierindā jāiekļaujas līdz 2022. gadam, bet trešajai — līdz 2030. gadam. Polijas ekspertu aplēses liecina, ka trīs jaunu zemūdeņu būve valstij izmaksās aptuveni trīs miljardus dolāru.

Pašlaik Jūras spēkos ir četras «Kobben» klases zemūdenes (piektā tika norakstīta 2014. gadā). Visas šīs zemūdenes būvētas laikā no 1964. līdz 1965. gadam un iepirktas no Norvēģijas pēc 2002. gada. Viena no zemūdenēm tiek izmantota apmācībai, bet pārējās trīs savus uzdevumus ierindā pildīs tikai līdz 2016.—2017. gadam. JS ir arī viena dīzeļelektriskā zemūdene (projekts 877EKM), kuras ekspluatācija tiks izbeigta 2022. gadā.

PrintIepirks jaunus bezpilota lidaparātus

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publiskojusi plānus iegādāties bezpilota lid­aparātus (BPL) «Zephyr 8», kas spējīgi bez pārtraukuma lidot trīs mēnešus. Sākumā tiks nopirkti trīs šādi BPL. To piegādes līgumu slēgs ar aviobūves koncernu «Airbus», kas lidaparātus piegādās tuvāko 15—18 mēnešu laikā.

«Zephyr 8».
«Zephyr 8».

 Karalisko bruņoto spēku interesēs «Zephyr 8» vāks informāciju, veiks izlūkošanu un novērošanu. Patlaban tiek pabeigta «Zephyr 8» izstrāde, un 2016. gada vasarā plānots pirmais tā lidojums. Jaunā BPL spārnu vēziens ir 28 m, un lidaparāta virsējā daļa ir klāta ar saules baterijām, kas lādēs elektrodzinējus. «Zephyr 8» maksimālais lidojuma augstums ir 21 300 m, bet maksimālā lietderīgā kravnesība — 5 kg. Ņemot vērā paredzamo uzdevumu apjomu, jau notiek uzlabotas versijas «Zephyr 9» izstrāde uz «Zephyr 8» bāzes.

PrintUzlabo Čehijas armijas kaujas spējas 

Aizsardzības ministrija paziņojusi par plāniem iegādāties 20 bruņumašīnas «Pandur II» (riteņu formula 8×8), no kurām sešas būs komandvadības transports, bet 14 — sakaru mašīnas (C2). Piegādes sāksies 2018. gadā, un divu gadu laikā visas 20 bruņumašīnas būs jau piegādātas. Čehijai šī tehnika izmaksās 50 miljonus dolāru, turklāt šis projekts tiek uzskatīts par prioritāti, lai mehanizētu Bruņoto spēku 4. ātrās reaģēšanas brigādi

«Pandur II».
«Pandur II».

Kā paskaidrojis aizsardzības ministrs Martins Stropnickis, jaunās komand-     vadības un sakaru bruņumašīnas būtiski uzlabos Čehijas armijas kaujas spējas, jo mūsdienu karadarbībā sakaru sistēmu izvēršana ir viena no izšķirošajām aktivitātēm.

 Jaunās 20 bruņumašīnas Čehijai ir izdevies iegādāties par 12,6 miljoniem dolāru lētāk, nekā bija jā­- maksā par tikpat lielu tehnikas vienību skaitu saskaņā ar 2009. gada līgumu. Pirms sešiem gadiem Čehija parakstīja pirmo «Pandur II» piegādes līgumu par 107 bruņumašīnām. Visa šī tehnika, kas iepirkta sešās dažādās modifikācijās, jau ir Čehijas BS ierindā. Jaunās «Pandur II» pakāpeniski aizstāj novecojušos bruņutrans­portierus OT-64.

PrintIegādāsies jaunus kuģus un modernizēs vecos

Izpildot jauno Jūras spēku modernizācijas programmu, plānots iegādāties jaunus kuģus un modernizēt ierindā esošos. Pašlaik Rumānijas Jūras spēkos ir četras fregates, seši raķeškuteri (projekts 1241 un 205), četras korvetes un zemūdene (projekts «Paltus»), kas jau vairākus gadus atrodas remontā.

Rumānijas JS flagmanis — fregate «Regele Ferdinand».
Rumānijas JS flagmanis — fregate «Regele Ferdinand».

 Aizsardzības ministrs Mirča Duše paziņojis, ka 2015. gadā uzsākts Jūras spēku materiāltehniskās bāzes modernizācijas otrais posms, kura ietvaros divas ierindā esošās fregates tiks aprīkotas ar modernāku aparatūru. Jauno iegāžu plāni paredz pirkt gan kaujas kuģus, gan velkoņus, kas nodrošina peldlīdzekļu manevrēšanu ostās. Velkoņu īre no komerckompānijām izmaksā ļoti dārgi. Jūras spēku modernizācijas programmas finansējuma sadaļa pēdējā laikā palielināta kopumā četras reizes.

Komentējot Ukrainas krīzi, ministrs atzinis, ka arī Rumānija gatavojas izpildīt NATO prasības un nodrošināt ievērojamu militārā budžeta kāpumu. Līdz 2017. gadam Rumānijas aizsardzības finansējums tiks palielināts no 1,4% līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Rumānijas parlaments ir arī nobalsojis par divu NATO struktūrvienību dislokāciju Rumānijā — tā būs NATO spēku integrācijas vienība un daudznacionālās divīzijas «Dienvidi—Austrumi» štābs.

PrintCīņā par robežas drošību iesaista armiju

Ungārija pēdējās nedēļās ir saskārusies ar masveida nelegālo migrantu pieplūdumu, kuru kontrolei nepietiek ar policijas un robežsardzes kapacitāti, tāpēc no 15. septembra drošības pasākumos ir iesaistīta arī armija. Pirms tam parlamentā pieņemts likums, kas atļauj karavīriem veikt ar robežas drošību saistītus uzdevumus. Pēc masu medijos pieejamiem datiem, šogad Ungārijas robežu jau šķērsojuši aptuveni 170 000 nelegālo imigrantu.

Ungārijas armijas un policijas patruļa uz robežas.
Ungārijas armijas un policijas patruļa uz robežas.

Lai apturētu imigrantu straumi, Ungārijā 31. augustā tika pabeigta dzeloņstiepļu barjeras būve uz robežas ar Serbiju. Taču šī barjera nav apturējusi migrantu plūsmu. Tagad uzsākta četrus metrus augsta žoga celtniecība, un darbu ātrākai pabeigšanai tajos iesaistīti arī karavīri.  Jaunais aizsardzības ministrs Ištvāns Šimičko paziņojis, ka armija uzlabos robežas drošību, ko nespēj garantēt tikai dzeloņstieples.

Turklāt nesen publiskota informācija, ka Ungārijā 15. septembrī stājušies spēkā noteikumi, kas atļauj deportēt vai pat ielikt cietumā ikvienu cilvēku, kurš nelikumīgi šķērsojis valsts robežu.

Pēc ār­val­stu pre­ses ma­te­ri­āliem sa­ga­ta­vo­ju­si ma­jo­re Viz­ma Kaļ­če­va.
Foto — http://www.kaitseministeerium.ee; https://upload.wikimedia.org; http://balticdefense.blogspot.com; https://www.flickr.com; http://www.droneuniversities.com; http://www.dw.com.