Aprit 25 gadi, kopš dibināta Zemessardzes 2. brigāde

Kristiāna Štrāle-Dreika,
seržante, ZS 2. brigādes štāba civilmilitārās sadarbības speciāliste.

Foto — Patriks Kārkliņš un no ZS arhīva.

Šā gada 30. jūnijā Latvijas Kara muzejā ZS 2. brigādes štābs organizēja svinīgu pasākumu par godu Zemessardzes (ZS) 2. brigādei, kas dibināta šajā datumā pirms 25 gadiem. Tajā piedalījās ZS 2. brigādes štāba personāls, kā arī aicinātie viesi. 

Pasākums sākās ar karoga ienešanu — tas bija 1996. gada novembrī iesvētītais ZS 2. Vidzemes brigādes karogs, uz kura attēlota brigādes krūšuzīme un izšūta devīze «No zobena saule lēca».

Pēc himnas Zemessardzes orķestra grupas izpildījumā klātesošos uzrunāja ZS 2. brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, raksturojot ZS 2. brigādes attīstības plānus, kas paredz tuvošanos tās vēsturiskajai struktūrai. Viņš uzsvēra vēstures nozīmi izpratnes veidošanā, jo, klausoties stāstus par vēsturi, mēs varam to salīdzināt ar šodienu un daudz mācīties. Pēc atklāšanas uzrunas tika nolasīts Latvijas militārā pārstāvja NATO un ES ģenerālmajora Jura Zeibārta apsveikums. Viņš savulaik bija sācis dienestu bataljonā, kas bija ZS 2. brigādes sastāvā.

«Šodien esmu gandarīts divkārt: gan par to, ka ir atdzimis brigādes vārds, gan par to, ka 2006. gada septembrī kopā ar kolēģiem man bija iespēja sākt veidot 3. Zemessardzes novada štābu, kas šodien ir pamats atjaunotās 2. brigādes štābam,» — tā savā apsveikumā raksta ģenerālmajors, nobeidzot to ar dzejnieka Raiņa vārdiem: «Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.»

Klātesošie iepazinās arī ar ZS 2. brigādi raksturojošu prezentāciju: galvenajiem faktiem par struktūru, komandieriem un reorganizāciju.

Pēc nelielas muzikālas pauzes sekoja pasākuma galvenā daļa, proti, atnākušie viesi dalījās atmiņās par ZS 2. brigādes pirmsākumiem. Pirmais runāja bijušais ZS 2. brigādes štāba priekšnieks majors Andrejs Nestro. Viņš, kad tika atjaunots 2. brigādes nosaukums, uzdāvināja tās štābam pašus pirmos ZS 2. brigādes karoga metus. Pasākumā Latvijas Kara muzejā A. Nestro dalījās ar atmiņām par to, cik cieši ZS 2. brigādes štābs bija saistīts ar ZS 27. bataljonu, jo abu štābi atradās vienuviet — Cēsīs. Toreiz bija rekets un vardarbība uz ielām, bija jāpalīdz policijai. Zemessargu pirmais bruņojums bija bises un pistoles, tās zemessargi glabāja mājās. 1992. gada novembrī tika likvidēta Zemessardzes štāba Speciālo uzdevumu vienība (SUV), vietā tika izveidotas SUV apakšvienības Zemessardzes brigādēs — arī ZS 2. brigādē, kur šāda vienība bija nepilnus trīs gadus. Zemessardzes brigādēs tolaik dienēja arī obligātā dienesta puiši, kuru komandēšanā A. Nestro palīdzēja padomju armijas dienesta pieredze, kas deva sapratni par to, kādai armijai nevajag būt. Bijušais štāba priekšnieks bija atnesis līdzi fotoalbumu, kur varēja aplūkot viņa dienesta laika fotogrāfijas. Viņš atcerējās arī kādu divu sieviešu nejauši dzirdētu sarunu no 20. gs. 90. gadiem: «Tagad nekam vairs nevar ticēt, tikai Dievam un Zemessardzei.»

Kamēr klātesošie klausījās viesu stāstījumus, zālē uz lielā ekrāna tika demonstrētas vēsturiskās ZS 2. brigādes fotogrāfijas. Īpaši bieži tajās bija redzams nākamais runātājs — majors Aivars Miruškins, kas arī dienēja ZS 2. brigādē vadošos amatos — sākumā kā rotas komandieris. Viņš atcerējās, ka Kājnieku mācību centrā Cēsīs, kas no 1993. gada līdz 2000. gadam bija ZS 2. brigādes sastāvā, bijusi kāda interesanta tradīcija, proti, kursanti militāro pakāpju zīmotnes kursa laikā nosedza. Interesantākais esot bijis brīdis, kad tās kursa beigās tika atsegtas.

Zemessardzes
2. brigādes struktūra

1992. gada 30. jūnijā ar Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieka pavēli nr. 14 tika izveidotas piecas Zemessardzes brigādes. Otrā bija Vidzemes brigāde, kurā tika iekļautas šādas vienības:
• ZS 21. Limbažu bataljons (2003. gada 1. aprīlī pievieno 27. bataljonam),
• ZS 22. Valmieras bataljons,
• ZS 23. Valkas bataljons (2003. gada 30. janvārī pievieno Zemessardzes 22. bataljonam),
• ZS 24. Alūksnes bataljons,
• ZS 25. Gulbenes bataljons,
• ZS 26. Madonas bataljons (2002. gada 31. augustā pievienots Zemessardzes 25. kājnieku bataljonam),
• ZS 27. Cēsu bataljons.
Bataljonu numerācija sākās ar ciparu 2, jo tas apzīmēja piederību ZS 2. brigādei.

ZS 2. brigādes bijušie komandieri: pulkvedis Jēkabs Blaus (vadīja brigādi no 1992. līdz 1998. gadam), kapteinis Valdis Sviķis (1998.—2002.) un majors Gunārs Ančs (2002.—2004.).

2003. gada 1. decembrī tiek dibināts 2. ZS novads, apvienojot ZS 1., 2. un daļēji 5. brigādi.

Lai padarītu efektīvāku ZS bataljonu vadīšanu, 2007. gada 1. janvārī paralēli 1. Zemessardzes novada štābam ar dislokācijas vietu Liepājā un 2. Zemessardzes novada štābam ar dislokācijas vietu Rēzeknē tika izveidots 3. Zemessardzes novads ar štābu, kas atrodas Rīgā. 3. Zemessardzes novadam tiek nodoti 1. ZSN pakļautībā esošie: ZS Studentu bataljons, ZS 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, ZS 19. kājnieku bataljons (šobrīd — 19. nodrošinājuma bataljons), kā arī 2. ZSN pakļautībā esošie: ZS 22. kājnieku bataljons, ZS 27. kājnieku bataljons, ZS 54. inženiertehniskais bataljons. Bijušie Zemessardzes 2. brigādes Gulbenes un Alūksnes bataljoni paliek 2. ZS novada sastāvā, tagad — ZS 3. brigādē.

Zemessardzes 2. brigādes štābs izveidots uz 3. Zemessardzes novada štāba bāzes 2016. gada 1. oktobrī Rīgā. Pakļautībā — tie paši bataljoni, kas 3. ZS novadam.

Tālāk uzstājās bijušais 3. Zemessardzes novada štāba priekšnieks atvaļināts pulkvežleitnants Guntars Skrējāns. Viņš atcerējās, kā uzsācis dienestu Zemessardzē Kuldīgas bataljonā, un dalījās atmiņās par to, kā veidojās toreizējais bataljonu personālsastāvs un ar kādiem izaicinājumiem nācās saskarties, izvēloties rotu komandierus. Lai arī bataljons, kurā viņš dienēja, bija ZS 4. brigādē, daudzas tā laika problēmas un uzdevumi bija kopīgi visai Zemessardzei. Toreiz bija jāsniedz atbalsts policijai, jaunsargiem, jāpiedalās maluzvejnieku ķeršanā, jārīko apmācības zemessargiem. Finansējums bija minimāls, viņa pirmā alga esot bijusi kādi 17 lati. Dienot 4. brigādē, G. Skrējāns bija devies apgūt militārās zināšanas arī uz ZS 2. brigādes mācību centru Cēsīs. Vairākkārt, jo katru reizi tika pieteikts, ka šis kurss būs «īstais». Reglamenti, likumi un citi normatīvie akti ZS toreiz esot bijuši uz kādām trim lapām, pārējais — pašu radošā brīvība. Stāstījumu G. Skrējāns turpināja ar atmiņām par 3. Zemessardzes novada štāba dibināšanu — kopā ar toreizējo novada komandieri Juri Zeibārtu un lietvedi Ligitu Liniņu viņi sākuši to veidot Rīgā, Maiznīcas ielā 5, telpās, kur bija tikai salauzti krēsli un nevienas pildspalvas.

Nobeigumā runāja jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga. Tieši no 3. Zemessardzes novada štāba 2016. gadā, veicot ZS restrukturizāciju, tika izveidots tagadējais Zemessardzes 2. brigādes štābs.

Sarunas par vēsturi noslēdza ZS orķestra grupas pārsteigums — muzikāls sveiciens ZS 2. brigādes komandierim pulkvedim Marekam Ozoliņam vārda dienā, kas ir 30. jūnijā, dienā, kad tika dibināta brigāde.

Atzīmējot ZS 2. brigādes dibināšanas dienu, radās doma apkopot informāciju par brigādes vēsturi, kas līdz šim nav pētīta, un, iespējams, izdot tai veltītu izdevumu kādā no nākamajām lielajām jubilejām. Tādēļ visi, kas dienējuši ZS 2. brigādē līdz tās reorganizācijai, aicināti sūtīt savas atmiņas uz e-pasta adresi: ng2bdecp@mil.lv.