Ādažu poligonā rūpējas par dabas vērtībām

Ar Eiropas Savienības atbalstu atjauno virsājus, purvu un mežus

Ilze Ķuze,
«LIFE+» projekta «Putni Ādažos» komunikācijas speciāliste.

Retas sugas tanku pēdās
Ādažu militārais poligons ir mājvieta daudzām Latvijā un Eiropā retām augu un dzīvnieku sugām. Šī doma sākotnēji var šķist neparasta, tomēr tai ir savs izskaidrojums. Poligonā jau gandrīz 100 gadus notiek militārās mācības. Izbraukāšana ar smago tehniku, spridzināšana, pozīciju ierīkošana un bieži ugunsgrēki poligonā radījuši klaju ainavu — ap divus tūkstošus hektāru plašu virsāju, kas ir lielākais Baltijā. Saulaini un vējaini viršu audžu un smiltāju klajumi sausā nabadzīgā augsnē un skraji augoši koki — šajā Latvijā reti sastopamajā vidē mīt virkne retu dzīvnieku un augu sugu, kas īpaši pielāgojušās dzīvei tādos apstākļos. Poligonu arī maz skārusi citur parastā saimnieciskā darbība — lauksaimniecība, mežsaimniecība, apbūve, tūrisms. Tas militārajā teritorijā ļauj pastāvēt tīriem ezeriem, veciem mežiem un ar tiem saistītām apdraudētām sugām.

adazi-1

Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija
Ādažu militārā poligona dabas vērtības biologi sāka apzināt pēc PSRS sabrukuma, kad teritorija kļuva pieejamāka. Pagājušā gadsimta 90. gados pamazām uzkrājās dati par retām sugām un to dzīvesvietām, tika apjausta teritorijas nozīmība dabas daudzveidībai Latvijā un tās aizsardzības nepieciešamība. Kā pirmo 1999. gadā nodibināja Lieluikas un Mazuikas ezeru dabas liegumu, lai no atpūtnieku ietekmes aizsargātu tīros ezerus un tajos mītošos ļoti retos augus. 2004. gadā izveidoja aizsargājamo ainavu apvidu «Ādaži», kas tagad aizņem 10 150 hektārus un aptver lielāko daļu Ādažu poligona. Atzīstot vietas nozīmi ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas mērogā, ainavu apvidus ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā — «Natura 2000».

Kāpēc jāatjauno dabiskā vide?
Dabas vērtības Ādažu poligonā vēsturiski izveidojās un pastāvēja, pateicoties intensīvai militāro mācību ietekmei. Virsāju biologi sauc par «biotopu, kas atkarīgs no traucējumiem» — tā ilgstošai eksistencei ir nepieciešama regulāra iejaukšanās. Dabiskos apstākļos virsāji sausās vietās izveidojas pēc ugunsgrēka, cilvēka darbības ietekmē — dedzinātās un noganītās vietās vai arī — īslaicīgi pastāv izcirtumos.

Ādažu poligonā pēdējo divdesmit gadu laikā militāro mācību biežums un mērogi ir samazinājušies, tādēļ virsājs lielās platībās aizaug ar kokiem un krūmiem un vairs nav piemērots klajumus mīlošajiem augiem un dzīvniekiem. Lai saglabātu retās sugas, virsājs jāatbrīvo no apauguma. Cita veida apsaimniekošana nepieciešama teritorijā esošajos purvos, kur padomju gados izbūvēta meliorācijas sistēma ūdens līmeņa pazemināšanai. Tās ietekmē purvi aizaug, un tajos izzūd tieši purvam raksturīgās dabas vērtības.

Traktors koku smalcināšanai, Vācija. Foto — Ieva Mārdega.
Traktors koku smalcināšanai, Vācija. Foto — Ieva Mārdega.

Vides atjaunošanas darbus Ādažu militārajā poligonā veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). No 2013. līdz 2017. gadam šo darbu veikšanai ir izdevies piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības «LIFE+» programmas — projekta «Putni Ādažos» īstenošanai. Tā laikā 1620 ha platībā atjauno virsājus, augsto purvu un mežus — dzīvesvietas Eiropā ļoti retām putnu sugām — rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei. Kopējās projekta izmaksas ir 1  537 988 eiro, un tā īstenošanā sadarbojas VAMOIC, NBS, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, a/s «Latvijas valsts meži» un Sējas novada dome.

Šis ir jau otrais «Life+» programmas atbalstītais projekts, kas tiek īstenots aizsargājamo ainavu apvidū «Ādaži». Pirmais projekts norisinājās no 2006. līdz 2009. gadam, un tā laikā atjaunoja 1395,5 hekt-ārus virsāju, pļavu un purvu. Veica arī vietējo iedzīvotāju un karavīru izglītošanu par dabas aizsardzību šajā teritorijā, teritorijas ilgtspējīgas lietošanas un apsaimniekošanas saskaņošanu, teritorijā izgāztu sa­- dzīves atkritumu savākšanu, patvaļīgi iebrauktu ceļu aizvēršanu, organizēja ikdienas patruļas teritorijā, lai novērstu pārkāpumus, kā arī daudz citu dabas aizsardzības un sabiedrības informēšanas aktivitāšu.

Zaļā vārna. Foto — Markus Varesvuo.
Zaļā vārna. Foto — Markus Varesvuo.
Silpurenes. Foto — Ieva Mārdega.
Silpurenes. Foto — Ieva Mārdega.

 

 

 

 

 

Šogad atjaunoti 165 ha virsāju
Šogad sasniegti pirmie projektā «Putni Ādažos» nospraustie uzdevumi un ainavu apvidū «Ādaži» atjaunoti 165 hektāri virsāju. Galvenā izmantotā metode ir ciršana — plašās virsāju teritorijās ir novākts apaugums, atstājot tikai atsevišķus kokus. Šie koki kalpos kā «medību torņi» zaļajām vārnām — no koka galotnes putniem ir vieglāk pamanīt barību, galvenokārt, lielos kukaiņus.

2014. gadā atjaunotie virsāji. Foto — Ieva Mārdega.
2014. gadā atjaunotie virsāji. Foto — Ieva Mārdega.

 

Rubenis. Foto — Agris Krusts.
Rubenis. Foto — Agris Krusts.

 

 

 

 

 

Nelielā platībā — 20 hektāros — virsāji ir atjaunoti ar kontrolētās dedzināšanas palīdzību. Šī metode palīdz atjaunot vecu virsāju — kad virši un citi augi ir sadeguši, viršu sēklām, kas atrodas augsnē, ir iespēja uzdīgt un veidot jaunas viršu audzes. Šajās vietās nākamajos gados, lielāku augu nenomāktas, zied retās meža silpurenes un smiltāju neļķes un lielā skaitā sastopami dažādu sugu siseņi, to skaitā aizsargājamas sugas. Kontrolētā virsāju dedzināšana sadarbībā ar Valsts meža dienesta ugunsapsardzības speciālistiem Ādažu poligonā notiek jau sešus gadus, un šo gadu laikā ir palielinājusies pieredze šīs metodes izmantošanā.

Ziedošs virsājs. Foto — Ieva Mārdega.
Ziedošs virsājs. Foto — Ieva Mārdega.

 Arī Vācijas militārajos poligonos saudzē dabu
Projekta pārstāvji šogad rudenī iepazinās arī ar Vācijas pieredzi dabas vērtību aizsardzībā militārajos poligonos. Projekta lauka koordinatore Ieva Mārdega atzīst: «Vācijas militārajos poligonos dabiskā vide — virsāju struktūra ir ļoti līdzīga mūsu situācijai, vērts mācīties. Mūsu vizītes laikā Vācijas kolēģi ļoti atsaucīgi dalījās ar savu pieredzi dabas apsaimniekošanā. Bija interesanti redzēt darbībā dažādu tehniku — pļāvējus, koku smalcinātājus, iekārtas, ar kurām noņemt zemes virskārtu. Kā pastāstīja vācieši, valsts militāro poligonu vides apsaimniekošanas tehnikā ieguldīti ap piecpadsmit miljoni eiro. Ar Latviju to, protams, grūti salīdzināt. Tomēr būtiskākās atziņas, ko varam mācīties no vāciešiem — ja vēlamies militāro poligonu dabas vērtības saglabāt, ir jābūt radošiem un elastīgiem, jāvēro dabas reakcija uz dažādiem apsaimniekošanas veidiem un metodēm un jācenšas atrast katrai situācijai un vietai piemērotāko. Turklāt, teritorijas apsaimniekošana jāveic ciešā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem, kas ir militāro teritoriju galvenie izmantotāji.»