25 lieliskas sadarbības gadi ar Mičiganas Nacionālo gvardi

1991. gadā sāka izklīst aukstā kara mākoņi Eiropas valstīs. Neatkarību atguvušās valstis bija gatavas jaunām iespējām, kas līdzi nesa arī izaicinājumus un daudz nezināmā.
Rīgā 1992. gada novembrī sapulcējās delegācija, lai pārrunātu iespējas ar jaunas programmas palīdzību sniegt atbalstu bijušās Padomju Savienības
valstu bruņo­tajiem spēkiem ceļā uz neatkarības un demokrātijas stiprināšanu. To var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz Latvijas bruņoto spēku un Amerikas Savienoto Valstu Mičiganas štata Nacionālās gvardes ilgo un veiksmīgo sadarbību.

Maina militāro tradīciju
ASV delegācijā bija 38 dalībnieki, tostarp no Nacionālo gvaržu biroja, ASV Eiropas pavēlniecības, Aizsardzības ministra biroja, ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības un ASV Valsts departamenta, kā arī triju Baltijas valstu militārie atašeji. Šī iniciatīva drīzumā kļuva par partnerattiecību programmu — plašu Aizsardzības departamenta sadarbības programmu, kas ilgst vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu.

Partnerattiecību programma ir Nacionālo gvaržu biroja komandiera ģenerālleitnanta Džona B. Koneveja (John B. Conaway) izlolota — viņa iecere bija nosūtīt zemessargus un Nacionālās gvardes Gaisa spēku karavīrus kā vēstniekus, kas palīdzētu stiprināt trauslo drošības situāciju reģionā pēc PSRS sabrukuma.  Partnerattiecību programmas otrs uzdevums bija vairot nacionālo gvaržu iesaisti starptautiskās drošības veicināšanā, laužot priekšstatu par tām kā teritoriālās aizsardzības un atbalsta funkciju nodrošinātājām. Sadarbību, kam jau bija likti pamati, tālāk attīstīja ģenerālmajors Gordons Stamps (Gordon Stump), kas saskatīja iespēju Mičiganas štatam kā vienam no pirmajam iesaistīties valstu partnerattiecību programmā.

Saikne ar Latviju
«Kad ģenerālis Konevejs atgriezās ASV, viņš izziņoja, ka tiek meklēti partnerštati Lietuvai, Igaunijai un Latvijai,» stāsta ģenerālmajors Stamps. «Man jau bija izveidojusies zināma saikne ar Latviju: mana asistente Dace Meisone bija no Latvijas un runāja latviski. Viens no maniem labākajiem draugiem un viņa sieva bija dzimuši Latvijā, tāpēc es šo valsti zināju. Sarunā ar šiem cilvēkiem es noskaidroju, ka Mičiganā ir arī liela latviešu diaspora, tāpēc ideja par Mičiganas Nacionālās gvardes sadarbību ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mums šķita perfekta partnerība.»

Ģenerālmajors Stamps uzdeva pulkvežleitnantam Timam Everetam (Tim Everett) izstrādāt Mičiganas un Latvijas sadarbības programmu, kas pēc tam tika prezentēta Nacionālo gvaržu birojā. «Tims paveica lielisku darbu un sagatavoja izcilu programmu, uzsverot lielas latviešu diasporas atrašanos Mičiganā,» atzīst Stamps. «Mēs aizbraucām ar savu priekšlikumu uz Vašingtonu, bet bija vajadzīgas vairākas reizes, lai pārliecinātu Nacionālo gvaržu biroja vadību. Beidzot mums sacīja: «Padodamies, varat dabūt Latviju!»»

1993. gada 27. aprīlī ģenerālleitnants Konevejs un ASV pavēlniecība Eiropā apstiprināja Latvijas un Mičiganas partnerību — tajā pašā dienā tika parakstīti sadarbības līgumi arī starp Merilendas štatu un Igauniju un Pensilvānijas štatu un Lietuvu.

Kopīgās mācības
Pienākot 1995. gadam, Mičiganas štata partnerattiecību programma koncentrējās uz jaunu ikgadēju iniciatīvu — starptautiskajām taktiskajām lauka mācībām «GuardEx». Mācības 1995. gadā norisinājās Greilingas militārajā bāzē Mičiganas ziemeļos, un šajā gadā sešiem Latvijas Zemessardzes karavīriem tika dota iespēja uzlabot savas militārās prasmes kopā ar Mičiganas kolēģiem. 

1996. gadā «GuardEx» turpināja paplašināties, mācībās Mičiganā piedalījās jau 49 Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji no Zemessardzes SUV, Sužu Izlūkdesanta bataljona, Ādažu Mobilo strēlnieku brigādes, NBS un Zemessardzes mācību centriem un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, kā arī Zemessardzes vadības un operāciju plānošanas speciālisti. 

Divu nedēļu ilgo mācību laikā latviešu karavīri no Izlūkdesanta bataljona pievienojās ASV reindžeru (Ranger) rotai, lai pilnveidotu savas izdzīvošanas un izlūkošanas prasmes. Zemessardzes SUV trenējās kopā ar Mičiganas Militārās policijas vienībām, pilnveidojot savas prasmes konvoja, pretterorisma un karagūstekņu operācijās. 

Mičiganas Nacionālās gvardes un Latvijas Zemessardzes spēku arvien saskaņotākā darbība atspoguļoja progresu, par kuru atzinīgi tika novērtēta visa Mičiganas štata partnerattiecību pro­gramma kopumā. Līdz 1995. gadam sadarbības programma bija paplašinājusies tiktāl, ka tajā piedalījās jau 14 valstis no Eiropas un Austrumāzijas. Mičiganas štata partnerattiecību programmas lomu globālās drošības veicināšanā atzinīgi novērtēja arī toreizējais ASV prezidents Bils Klintons.

Mičiganas štata partnerattiecību programmas
cīņa par pastāvēšanu

Kaut arī bija sperti milzu soļi globālās drošības veicināšanas jomā, turklāt stiprinot personiskās attiecības, programmai bija jāizcīna tikpat kā nebeidzama cīņa, lai attaisnotu savu eksistenci laikā, kad valsts budžets kļuva aizvien mazāks.  

«Mičiganas štata partnerattiecību programmas otrajā vai trešajā gadā mēs gandrīz zaudējām visu programmas finansējumu,» stāsta atvaļinātais ģenerālmajors Gordons Stamps. «Tai netika daudz tērēts, un es sapratu, ka var nākties programmu slēgt. Es runāju ar ASV senatoru Karlu Levinu un teicu: «Šī ir lieliska programma. Tā palīdz Ārlietu ministrijai, un mēs ļoti progresējam.» Tad viņš atvēlēja programmai pāris miljonu dolāru, lai tā netiktu pārtraukta.»

Pēc papildu finansējuma nodrošināšanas, programma turpināja strauji progresēt un tai pievienojās daudzas citas valstis. «Šobrīd, 2018. gadā, partnerattiecību programmā iesaistījušās jau vairāk nekā 70 valstis,» pauž Stamps. «Bet viss sākās ar mūsu biedriem no Latvijas.»

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis: viens no labākajiem sadarbības piemēriem

— Kāds ir bijis Mičiganas Nacionālās gvardes sniegtais atbalsts un ieguldījums Latvijas aizsardzības jomā?
— Sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi ir ļoti būtisks pamats mūsu Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes attīstībai. Sākotnēji Mičiganai bija lielāka iesaiste Zemessardzes veidošanā, gadu gaitā tā pārvērtusies par ciešu sadarbību arī ar regulāro spēku vienībām.

Kopš esmu aizsardzības ministrs, esmu sajutis ļoti lielu ieinteresētību no Mičiganas puses palīdzēt mums izveidot tādas spējas, kādas Latvijas bruņotajiem spēkiem nav bijušas un kādas ir ļoti būtiskas mūsdienās.

Vēlos minēt vienu konkrētu piemēru — 2017. gada augustā, kad mūsu karavīri piedalījās mācībās «Northern Strike» Mičiganā, lidostā notika negadījums. Nevis mācību scenārija izspēlēts, bet reāls. Latvijas ugunsdzēsēji bija pirmie, kas devās palīgā lidaparātam krīzes situācijā, un Mičiganas Nacionālā gvarde uzticējās viņiem un ļāva būt vadošajiem šīs trauksmes laikā. Manuprāt, tas ir visaugstākais novērtējums, un man ir liels lepnums par mūsu karavīriem.

Ļoti bieži — gan atrodoties ASV, gan tad, kad ciemiņi atbrauc pie mums uz Latviju, — man nākas dzirdēt, ka Mičiganas un Latvijas sadarbība vienmēr tiek izcelta kā viens no labākajiem paraugiem.

Pirmo reizi tiekoties ar Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnesu (Gregory Vadnais), man bija sajūta, ka es viņu pazīstu jau ļoti sen. Tā sajūta nav mainījusies. Es novēlu, kaut visām valstīm būtu tādas savstarpējās attiecības ar partnerattiecību programmu štatiem, kā ir Latvijai ar Mičiganu.

Šī personīgā attieksme man ir palīdzējusi saprast, kā Mičiganas Nacionālā gvarde saprot mūsu vajadzības. Viens spilgts piemērs, kas to raksturo, ir gaisa atbalsta kontrolieru spējas izveidošana un attīstīšana. Līdz pagājušajam gadam Latvija bija vienīgā visā Eiropā, kur bija uzstādīts apmācības simulators gaisa atbalsta kontrolieru apmācībai, un mūsu speciālisti bija vieni no labākajiem pasaulē. Un tas viss — pateicoties sadarbībai ar Mičiganu. 

— Kā jūs vēlētos, lai attīstās turpmākās Latvijas un Mičiganas attiecības?
— Šobrīd Sauszemes spēku mehanizācija, artilērijas un pretgaisa aizsardzības spējas mēs būvējam no jauna, un Mičiganas Nacionālā gvarde, kam šīs spējas ir, var mums dot padomus un palīdzēt tās attīstīt. Tas ir ļoti sarežģīts, ilgstošs process, un bez Mičiganas atbalsta mums tik raiti neveiktos to ieviešanā.

Mēs sadarbojamies arī kiberaizsardzības jomā. Mičiganieši zina, kādas ir aktuālākās tendences aizsardzības jomā, viņi mūs sagatavo. Mums līdz ar to ir šī lielā priekšrocība, ka mēs ejam kopsolī ar jaunajām tendencēm, moderno tehnoloģiju attīstību, kas ASV ir ļoti augstā līmenī.

Lai pilnībā funkcionētu Lielvārdes aviācijas bāze, kur nepieciešami ļoti specifiski sagatavoti cilvēki, Mičiganas Nacionālās gvardes palīdzība apmācībā bija neatsverama. 

Es ceru, ka Mičiganas Nacionālā gvarde turpinās mūs atbalstīt arī turpmāk, jo viņu pieredze un zināšanas ir ļoti svarīgas, lai pēc iespējas ātri attīstītu Latvijas aizsardzībai vajadzīgās spējas.

— Kādas ir jūsu personīgās atmiņas par Mičiganu?
— Esmu bijis Mičiganā tikai vienreiz, bet šis brauciens ir palicis man spilgtā atmiņā. Tur redzētais lika man aizdomāties un mēģināt līdzīgu pieredzi ieviest Latvijā. Šī unikalitāte, par kuru mēs bieži dzirdam, runājot par mūsu sadarbību ar Mičiganu, ir faktos un izjūtās balstīta. Kad, viesojoties Greilingas vai Alpenas bāzē, es ieraugu mūsu valsts karogu vai vimpeļus, arī virsnieku klubā, kas ir vairāk nekā simts gadu vecs, var tikai aizdomāties, cik sena ir šī sistēma un cik ilgi mēs jau esam daļa no tās.

Turienes daba ir ļoti līdzīga. Mēs ar ģenerālmajoru Vadnesu pat esam runājuši, ka, pagriežot Mičiganas štata kontūru, tā mazliet līdzinās Latvijas kontūrai.

Ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube: esam cīnījušies kopīgās kaujās

— Kura Nacionālo bruņoto spēku vienība tieši sākumā sadarbojās ar Mičiganas Nacionālo gvardi?
— Sākotnējā sadarbība bija Zemessardzei, kas bija loģiska izvēle, jo abas ir brīvprātīgas struktūras. Sākotnēji tā nebija šaura specializācija, piemēram, taktiskā vai vienību apmācība. Tās bija militārās apmaiņas programmas, kuru galvenais uzdevums bija rādīt, kā funkcionē sistēma, kāds ir Rietumiem raksturīgais domāšanas veids, līderība, attieksme pret militāriem uzdevumiem. 

Zemessardzes pārstāvjiem bija skaidrs, ka tā ir pilnīgi cita, demokrātiska militārā sistēma. Tas bija viens no būtiskākajiem ieguvumiem sadarbības ar Mičiganu sākumā.

— Kā attīstījās Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību sadarbība ar Mičiganu?
— Sadarbību es varētu sadalīt trijās daļās. Pirmais bija iepazīšanās posms, kurā Zemessardze iepazina gan Rietumu plānošanas procedūras, gan lēmumu pieņemšanas procesu, štābu darbu, deleģēšanas principus. Tā arī ir viena no Rietumu specifikām, kas mums deviņdesmitajos gados bija jāapgūst, proti, atbildība tiek deleģēta ekspertiem, tostarp no instruktoru sastāva. Mēs sapratām, cik svarīga ir instruktoru sastāva apmācība un attīstība. 

Otrais posms, kurā Mičigana iesaistījās jau visā Nacionālo bruņoto spēku līmenī, bija aviācijas spējas, dodot ieguldījumu Gaisa spēku attīstībā, un taktiskā apmācība, kas attīstīja Sauszemes spēkus. Sākās pirmās kopīgās militārās mācības.

Trešajā posmā mēs kopīgi attīstījām ļoti spēcīgas un svarīgas spējas, tādas kā gaisa atbalsta kontrolieri, kaujas inženieri, sapieri, gaisa kontroles speciālisti aviācijas bāzē un citas. 

Mičiganas unikalitāte ir tajā, ka viņi palīdz mums izveidot spējas, attīsta un uztur tās. Mēs strādājam ar tiem pašiem instruktoriem daudzu gadu garumā, kas garantē pēctecību un profesionalitāti. Kā mēs zinām, karavīru vidū nevar būt augstāka sadarbības forma kā doties vienā kaujā, dienēt vienā starptautiskajā operācijā. Mēs atceramies, ka kopā ar Mičiganas karavīriem dienējām Operacionālās sadarbības padomnieku grupā (OMLT) divarpus gadus. Mūsu īpašā draudzība ir ar asinīm rakstīta, jo mēs esam cīnījušies vienā kaujā, un abas valstis šajā operācijā ir zaudējušas karavīrus.

— Vai mūsu sadarbība ar Mičiganu palīdzēja Latvijai iestāties NATO?
— Jā, noteikti. Iestāšanās NATO bija kā liela puzle, kurā gan ekonomiskie, starptautiskie un politiskie faktori, gan militārie faktori spēlēja nozīmīgu lomu. Šajā ziņā ļoti nozīmīga bija sadarbība ar Mičiganu un viņu atbalsts, jo tas deva mums iespēju gan piedalīties starptautiskajās operācijās, gan apliecināt sevi citām valstīm.

— Kā šai sadarbībai vajadzētu turpināties? Kuras spējas mums vēl vajadzētu attīstīt?
— Šobrīd svarīgākais ir turpināt iesākto, turpināt uzturēt šīs spējas, tai skaitā gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotās uguns priekšējo novērotāju spējas. No jaunajām spējām noteikti vēlos minēt ciešāku sadarbību kiberdrošības jomā, kas ir jau attīstījusies gan ASV nacionālajās gvardēs, gan Latvijā. Tomēr pats svarīgākais, kas jāizmanto sadarbībā, ir prognozējamība. Ja kādā jomā būs uzlabojumi, tad ir garantēts, ka mēs tos iekļausim kopējās apmācībās.

Zinu, ka ciešas attiecības šo gadu laikā izveidojušās gan vadībai, gan karavīriem, kas bijuši kopīgās mācībās un starptautiskajās operācijās. Tā ir īpaša priekšrocība, sadarbojoties ar Mičiganu, jo šis speciālists, draugs, dienesta biedrs paliek uz mūžu. Sadarbojoties ar citām valstīm, ne vienmēr izdodas šos kontaktus uzturēt, jo dienesta gaitas ved dažādos ceļos. 

Pateicoties sadarbībai, mēs esam attīstījuši nišas spējas, tai skaitā tās unikālās spējas kā gaisa telpas kontrolieri, kas ir unikālas NATO vidē — viņi vada lidmašīnas visās sabiedroto valstīs, ne tikai ASV.

— Kā līdzšinējās attiecības ir palīdzējušas Latvijai grūtā brīdī?
— 2014. gadā, pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un pirmās karadarbības Luhanskas un Doņeckas apkārtnē Ukrainā, pie mums Latvijā ieradās Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Gregorijs Vadness un jautāja, kā viņi var mums šajā situācijā palīdzēt. Mēs vienojāmies, ka Latvijai tajā brīdī ļoti noderētu uzlabot izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējas. Nākamajā dienā mēs zvanījām ASV Nacionālo gvaržu biroja komandierim ģenerālim Džozefam Lengjelam (Joseph L. Lengyel), un pēc pāris mēnešiem Latvijā jau bija militārie bezpilota lidaparāti «Predator», kas visu vasaru atradās Latvijā un piedalījās militārajās mācībās. Tas noteikti pastiprināja mūsu drošību un iespējas novērot situāciju ap mūsu valsts robežām, kā arī deva iespēju apmācīt mūsu karavīrus. 

Pats svarīgākais bija tas, ka viss norisinājās dažu nedēļu laikā, lai šī spēja atrastos Latvijas teritorijā. Tas ir ļoti spilgts piemērs, cik ātri tiek pieņemti lēmumi nozīmīgās situācijās. 

— Ko jūs novēlētu mūsu valstij un mičiganiešiem sadarbības 25. gadadienā?
— Mēs vēlamies turpināt attīstīt mūsu bruņoto spēku spējas, un Mičiganai šeit ir un būs ļoti liela loma daudzus gadus arī nākotnē. Mičigana pārstāv tehnoloģiski visattīstītāko pasaules valsti — ASV, mums tā ir liela priekšrocība un iespējas izmantot viņu piedāvātās tehnoloģiju un apmācības iespējas.

Mičiganiešiem vēlos izteikt vislielāko paldies par palīdzību Nacionālo bruņoto spēku izaugsmē. Vēlu arī turpmāk uzskatīt mūs par draugiem, sadarboties ar mums un kopā veidot šo pasauli kaut nedaudz drošāku. 

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš: vienmēr esam jutuši atbalstu

— Kāda bija sākotnējā sadarbība?
— Sākotnējā sadarbība bija tieši starp Zemessardzi un Nacionālo gvardi, un mēs būvējām to, kas tajā laikā bija īpaši nepieciešams — taktiskās un individuālās spējas. Laika gaitā sadarbība paplašinājās, ļaujot mums attīstīt unikālas specialitātes un spējas. 

Svarīgākais ir, ka sadarbības attīstība un spēju veidošana nav beigusies, un es esmu pārliecināts, ka tā turpināsies nākotnē.

— Kā šī sadarbība palīdzēja augt un attīstīties bruņotajiem spēkiem?
— Mums ir ļoti palaimējies, ka gan Mičiganā, gan Latvijā bija un ir cilvēki, kas aizrautīgi pilda savus uzdevumus. Tas ļāva strauji attīstīt mūsu spējas, tai skaitā uzbūvēt tādas kaujas spējīgas vienības, kas tagad atrodas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, Speciālo uzdevumu vienībā, Gaisa spēkos un citviet.

— Kuras ir galvenās spējas, ko Mičigana palīdzējusi mums attīstīt?
— Spilgtākā no šādām spējām ir gaisa atbalsta kontrolieri, kas dod iespēju iznīcināt sauszemes objektus ar tuvo gaisa atbalstu. Pateicoties Mičiganas atbalstam, mums īsā laika periodā izdevās sasniegt ļoti augstu līmeni šajā jomā, un Latvija ir kļuvusi par tādu kā ekselences centru gaisa atbalsta kontrolieru apmācībā, sniedzot atbalstu un apmācot kaimiņvalstis, pat tādas augsti attīstītas valsts kā Norvēģija bruņotos spēkus. Mūsu speciālisti brauc uz Norvēģiju, māca viņu karavīrus, pretī saņemot nepieciešamo atbalstu, lai uzturētu šo spēju, jo gaisa atbalsta kontrolieriem nepieciešams trenēties ar tādu aviāciju, kādas mūsu rīcībā nav. Protams, tas nav vienīgais piemērs.

Es vēlētos atkārtoti uzsvērt Mičiganas Nacionālās gvardes karavīru pašaizliedzīgo iesaisti mūsu spēju un militāro mācību un vingrinājumu veidošanā. Pateicoties viņiem, mūsu militārajās mācībās ieguvām spēju analīzi, iespēju trenēt mūsu štābus un karavīrus. Pateicoties šai sadarbībai, 2015. gadā Lielvārdes aviācijas bāzē bija MQ-1 «Predator» bezpilota lidaparāti, kas stiprināja mūsu drošību un palīdzēja sagatavot aviācijas bāzes personālu.

— Vai  Mičigana šo gadu gaitā bijusi mums stiprais plecs, atbalsts arī sadarbībā ar ASV kā mūsu stratēģisko partneri?
— Pilnīgi noteikti. Iesākumā jāmin labās attiecības ar Mičiganas Nacionālās gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoriju Vadnesu, bet tas nav vienīgais — šo atbalstu mēs jūtam visos līmeņos. Mums ir arī Mičiganas štata gubernatora atbalsts, kas nodrošina finanšu līdzekļus, lai viņu speciālisti varētu ierasties Latvijā un apmācīt mūsu karavīrus.

Tā ir arī mūsu kopējā dalība Afganistānā, kur diemžēl mēs zaudējām savus karavīrus, tāpat kā Mičiganas Nacionālā gvarde ir zaudējusi savējos.

Mūsu sadarbības 25 gadu vēsturē nav bijusi ne reize, kad nenotiktu tūlītēja reakcija pozitīvā gaisotnē. Mēs vienmēr esam jutuši viņu atbalstu. 

Tā nav tikai militārā joma, bet arī politiskā platforma, kas palīdz mums atvērt daudzas durvis ASV, Vašingtonā, dažādās aģentūrās, kad ir nepieciešams pārrunāt dažādus apgādes vai loģistikas jautājumus. Šādu jautājumu risināšana noritētu daudz lēnāk, ja nebūtu atbalsta no mūsu Mičiganas draugiem.

— Kā Mičigana ir atbalstījusi mūs militārajās mācībās? Kādi ir mūsu kopīgie lielākie vingrinājumi?
— Mičigana ir viena no iniciatoriem kaujas atbalsta mācību «Summer Shield» izveidē — tās ir mācības, kas notiek jau ļoti ilgstoši. Mičigana piedalās arī regulāro spēku mācībās «Saber Strike», kur viņi ierodas ar aviācijas vai kājnieku spējām. Mācības ir iespēja mums kopā uzlabot taktiskās un arī augstākā līmeņa štābu sadarbības spējas.  Ir arī mazāki, bet nozīmīgi vingrinājumi.

Es vēlētos arī minēt jaunu spēju, kas militārajā jomā ir ļoti svarīga, bet ko ikdienā nemaz neredz — tā ir kiberaizsardzība. Mūsu iniciatīva deva iespēju diezgan ātri attīstīt šo spēju, un tagad mums jau vairākus gadus kopā ar Mičiganu notiek ļoti labi vingrinājumi tiešsaistē, kiberpoligonā. Mičiganieši ļoti augstu novērtē iespēju, ka mēs varam kopā trenēties. No šiem treniņiem iegūst gan mūsu Kiberzemessardzes vienība, gan Mičiganas Nacionālās gvardes kibervienība. 

— Kā jūs redzat Latvijas un Mičiganas sadarbību turpmāko gadu laikā?
— Mūsu sadarbība pilnīgi noteikti nesamazināsies, jo to nosaka situācija pasaulē. Mēs viens otram esam vajadzīgi, jo mēs ne tikai saņemam atbalstu no Mičiganas, bet arī dalāmies ar savu pieredzi un zināšanām. 

Šī sadarbība nevar beigties kaut vai tikai tāpēc, ka abās pusēs ir karavīri, kas ir aizrautīgi, mīl savu profesiju un apzinās, kāpēc viņi dara savu darbu — tāpēc, lai būtu nodrošināta mūsu sabiedrības aizsardzība, lai mēs varētu dzīvot mierā un nodrošināt savas valsts ekonomisko izaugsmi.

— Ko varat novēlēt?
— Mičiganiešiem es novēlu būt tikpat stipriem, tikpat atjautīgiem un spēcīgiem garā, kādi viņi ir bijuši visus šos gadus. Esmu pārliecināts, ka mūsu draudzība nerūsēs, bet gan attīstīsies tālāk. Tāpēc vislabākie, gaišākie un optimistiskākie novēlējumi gan ģenerālim Vadnesam, gan visiem Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem un, protams, visai Mičiganai.

Sagatavojis Taivo Trams pēc Mičiganas Nacionālās gvardes
Sabiedrisko attiecību nodaļas un LR AM MPAD materiāliem.