Latvijas ziņas

27. un 28. februārī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī aizsardzības nozares amatpersonas un bruņoto spēku karavīri godināja pulkvedi Oskaru Kalpaku un Brīvības cīņās kritušos karavīrus.

Ekumēnisks dievkalpojums

27. februārī aizsardzības ministrs R. Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants R. Graube piedalījās ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, kas bija veltīts pulkveža O. Kalpaka un Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai.

28. februārī notika gadskārtējā pulkveža O. Kalpaka balle, kas kļuvusi par tradicionālu pasākumu, kur pulcējas valsts augstākās amatpersonas, karavīri, augstskolu mācību spēki, mākslinieki, uzņēmēji un burši no Latvijas studentu korporācijām. Šogad balles ziedojumu mērķis ir atbalsts Kritušo karavīru piemineklim, kura pirmā kārta tika atklāta pērnā gada oktobrī Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

5. martā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Aleksandru Veršbovu, lai diskutētu par paveikto un darāmo reģionālās drošības stiprināšanā.

Amatpersonas pārrunāja Velsas samitā pieņemto lēmumu īstenošanas gaitu un diskutēja par aktuālajiem jautājumiem, kurus varētu iekļaut NATO Varšavas samita dienaskārtībā. Īpaša uzmanība tika veltīta diskusijai par hibrīdkara izaicinājumiem.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks

R. Vējonis informēja NATO ģenerālsekretāra vietnieku par paveikto, lai stiprinātu Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī civilmilitāro sadarbību hibrīddraudu kontekstā. A. Veršbovs tika iepazīstināts ar plānotajiem spēju attīstības pasākumiem, sadarbību iekšējās un ārējās drošības iestāžu stiprināšanā un uzņemošās valsts atbalsta spējas attīstībā.

«Kā būtisks solis cīņā pret hibrīddraudiem atzīmējama NATO komandvadības štāba elementa izveidošana Latvijā,» uzsvēra R. Vējonis.

«Regulāras tikšanās ar NATO amatpersonām, kurās mēs apmaināmies ar aktuālo informāciju, pārrunājam paveikto un vienojamies par turpmākiem soļiem alianses spēju stiprināšanā, sekmē sadarbību un stiprina kopējo NATO drošību,» gandarījumu par tikšanos ar A. Veršbovu pauda R. Vējonis.

A. Veršbovs tikās arī ar aizsardzības nozares vadību un kopā ar R. Vējoni un Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieku Maceju Popovski piedalījās ES starpparlamentārās konferences diskusijā «Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politika un NATO — sekmīgāka sadarbība jauno drošības apdraudējumu apstākļos», kā arī apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku bāzi Ādažos.

No 27. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika 21. starptautiskā izglītības izstāde «Skola 2015». Lai informētu jauniešus par studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA), kā arī par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), arī šogad izstādē piedalījās NAA un bruņoto spēku vienības.

Izstāde "Skola"

Virsnieki un kadeti izstādes apmeklētājus informēja par militārās karjeras iespējām bruņotajos spēkos, studiju programmām akadēmijā un kadetu dzīvi.

Katru gadu izstāde «Skola» tūkstošiem jauniešu sniedz visaptverošu informāciju par mācību iespējām, palīdz saprast un izvēlēties, ar kādu nozari saistīt savu nākotni un kura mācību iestāde būs tā, kur tuvākajos gados apgūt zinības, iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs un iegūt jaunus draugus.

Izstādes apmeklētāji varēja piedalīties dažādos militarizētos konkursos, kā arī iepazīties ar informatīvajiem materiāliem, NBS ekipējumu un ieročiem.

Šogad bruņotie spēki profesionālajā dienestā pieņems 340 karavīrus, 85 no viņiem — studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņi kļūs par savas valsts armijas virsniekiem.

Izstāde "Skola"Nacionālā aizsardzības akadēmija 2015./2016. studiju gadā studiju programmā «Komandējošā sastāva virsnieks» uzņems 25 kadetus ar jau iegūtu augstāko izglītību bakalaura līmenī, bet programmā «Virsnieka speciālista pamatkurss» plānots uzņemt piecus augst­skolu absolventus. Trijās profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās akadēmija uzņems 55 kadetus, no kuriem desmit kadeti militāro izglītību varēs iegūt programmā «Gaisa spēku militārā vadība». Savukārt programmā «Sauszemes spēku militārā vadība» uzņems 30 kadetus, bet programmā «Jūras spēku militārā vadība» — 5 kadetus.

Kandidātu dokumentu pieņemšana studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notiks līdz 31. jūlijam.

Ar studiju iespējām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā varēs iepazīties arī Atvērto durvju dienā, kas notiks 8. maijā.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā Latvijas augstākā militārā mācību iestāde, kuras uzdevums ir sagatavot profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu Latvijas valsts aizsardzības nozarei.

Studijas ir bez maksas, studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē, kadetiem maksā karavīra algu, uzturdevas kompensāciju, dzīvokļa īres kompensāciju, nodrošina karavīra sociālās garantijas, izmi­- tināšanu dienesta viesnīcā un iespēju izmantot Sporta kluba kompleksu. Pēc akadēmijas absolvēšanas ir garantēta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

No 5. līdz 6. martam Rīgā norisinājās 3. tehniskās IT drošības mācības «Marta migla». Mācībās piedalījās 59 dalībnieki, veidojot trīs zilā karoga komandas un vienu sarkanā karoga jeb uzbrucēju komandu.

Tehnisko mācību mērķis bija pārbaudīt dalībnieku prasmes IT infrastruktūras aizsardzībā, IT drošības uzbrukumu atklāšanā un novēršanā. Mācības sniedza iespēju apmainīties ar pieredzi un iepazīties ar nozarē strādājošiem kolēģiem, darbojoties komandā kopīga mērķa sasniegšanai.

Šogad IT drošības tehniskās mācības tika organizētas, apvienojot CERT.LV un Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības spēkus — mācībās klātienē piedalījās 10 Kiber­aizsardzības vienības pārstāvji un vēl desmit iesaistījās pasākuma organizēšanā.

Mācības tika veidotas pēc spēles «Aizstāvi karogu» principa. Pirmajā dienā dalībnieki iepazina mācību infrastruktūru un komandas dalībniekus. Nākamajā dienā zilā karoga komandu dalībniekiem bija jāsadarbojas, lai nodrošinātu svarīgāko servisu pieejamību un integritāti. Komandas pelnīja punktus, bastoties uz to, cik veiksmīga bija izvēlētā aizsardzības stratēģija.

Sarkanā karoga komandas mērķis mācību laikā bija uzbrukt zilā karoga komandu infrastruktūrām un iegūt informāciju, kas nav paredzēta publiskai telpai, traucēt servisu darbību, neizmantojot pārslodzes metodes, un ietekmēt zilā karoga komandu tēlu informācijas sistēmu vidē.

Mācību noslēgumā dalībnieki atzina, ka tehniskās mācības palīdz uzkrāt nepieciešamo pieredzi dažāda veida drošības apdraudējumu noteikšanā un risināšanā, kā arī ir lieliska iespēja pārbaudīt savas spējas un apmainīties pieredzē ar citu organizāciju kolēģiem.

9. martā Rīgas ostā norisinājās ASV armijas militārās tehnikas izkraušana no kuģa «Liberty Promise». Tehnikas piegāde notika operācijas «Atlantic Resolve» ietvaros.

Militārās tehnikas izkraušana

Ostā tika izkrauti tanki M1A2 «Abrams» un bruņumašīnas M2A3 «Bradley», kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma tehnika, kopskaitā vairāk nekā 120 tehnikas vienību. No tām sešus tankus «Abrams» un sešas bruņumašīnas «Bradley» kopā ar atbalsta tehniku nogādāja Ādažos, kur tie sagaidīs nākamo rotāciju. Pārējā tehnika tika vesta uz Lietuvu un Igauniju.

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ASV vēstniecības Latvijā vadītāja Šārona Hadsona-Dīna, Rīgas mērs Nils Ušakovs un ASV armijas 21. nodrošinājuma pavēlniecības komandieris ģenerālmajors Džons O’Konors.

«Tas ir kārtējais apliecinājums NATO solidaritātei. Mēs esam NATO dalībvalsts, un kopīgi mēs esam gatavi visiem jaunajiem izaicinājumiem, kas ir mūsu reģionā,» skaidroja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

ASV armijas 21. nodrošinājuma pavēlniecības komandieris ģenerālmajors Džons O’Konors sacīja: «Pēdējā gada laikā esam demonstrējuši, ka ASV militārie spēki turpinās klātbūtni Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams, lai atturētu Krievijas agresiju un stiprinātu NATO aliansi.»

3. kājnieku divīzijas 1. brigādes karavīri no Džordžijas ieradīsies Latvijā marta beigās, lai nomainītu 2. kavalērijas pulka dragūnus, kas pašlaik pilda dienesta pienākumus Ādažos.

Arī 3. kājnieku divīzijas 1. brigādes karavīri turpinās trenēties kopā ar latviešiem un piedalīsies militārajās mācībās, arī marta beigās notiekošajās NATO mācībās «Operation Summer Shield XII». «Karavīriem ļoti nozīmīgi ir trenēties kopā, jo tikai laba sadarbība un savietojamība nozīmē spēcīgu aliansi,» sacīja ģenerālmajors Dž. O’Konors.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas pērna gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos ASV ir uzsākušas mācību operāciju «Atlantic Resolve». Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.

No 9. līdz 10. martam Eiropas Aizsardzības aģentūras nacionālie bruņojuma direktori, tiekoties Rīgā, pārrunāja veidus, kā stiprināt Eiropas aizsardzības un drošības spējas, lai sagatavotos 2015. gada jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību.

Eiropas Aizsardzības aģentūra

Nacionālie bruņojuma direktori diskutēja, kā veicināt Eiropas valstu sadarbību kopīgo iepirkumu jomā, projektu plānošanā un īstenošanā, kā arī par atbalstu Eiropas Aizsardzības aģentūras spēju programmām un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu. Tika secināts, ka jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu iekļaušana piegāžu tīklos, jo tas ilgtermiņā sniegtu ieguldījumu Eiropas ekonomikas un aizsardzības spēju stiprināšanā. Izvērtējot šā brīža drošības izaicinājumus, dalībvalstis vienojās, ka būtiska ir reģionālā sadarbība, tādēļ svarīgi stiprināt sadarbību ar Eiropas Aizsardzības aģentūras partneriem, piemēram, NATO un ASV.

«Šis ir nozīmīgs formāts, jo sniedz iespēju pārrunāt Eiropas aizsardzības spējas jau pašos pamatos, kā arī sniedz atbalstu mūsu aizsardzības rūpniecības nozarēm, paredzot sadarbību iepirkumu un bruņojuma jomā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, uzrunājot sanāksmes dalībniekus.

«Ņemot vērā līdzšinējās pārmaiņas Eiropas drošības vidē, arvien būtiskāka nozīme ir ES sadarbībai ar tās partneriem, tādēļ sanāksmes ietvaros organizētā papildu sesija ar NATO un ASV sadarbības partneriem sniedza iespēju apspriest visas puses interesējošus jautājumus par standartizāciju, savstarpējo tirdzniecību, kā arī diskutēt par vienoto Eiropas gaisa telpu,» sacīja R. Vējonis, īpaši novērtējot Latvijas prezidentūras rīkotās papildu sesijas nozīmi.

«Eiropas Aizsardzības aģentūras uzdevums ir atbalstīt dalībvalstu centienus spēju attīstībā. Ņemot vērā jaunos drošības izaicinājumus un budžetu ierobežojumus, sadarbība kļūst arvien svarīgāka. Tā kā nacionālie bruņojuma direktori ir atbildīgi par spēju nodrošināšanu, kas mūsu bruņotajiem spēkiem nepieciešamas šodien un nākotnē, tikšanās Rīgā bija nozīmīga iespēja, lai sagatavotos jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību,» pēc tikšanās sacīja Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors Horhe Domeks.

Neformālās sanāksmes laikā dalībniekiem bija iespēja apskatīt Latvijas drošības un aizsardzības industrijas pārstāvju piedāvātos produktus — tai skaitā bezpilota lidaparātus, tehniskos risinājumus kuģubūves nozarē, kiberdrošībā un mašīntulkošanā.

No 18. līdz 19. martam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube Latvijas Republikas Valsts prezidenta Andra Bērziņa delegācijas sastāvā apmeklēja Norvēģiju, kur piedalījās abu valstu delegāciju diskusijās.

Vizītes laikā aizsardzības nozares vadība tikās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Īni Ēriksenu Sēreidi, kā arī Norvēģijas parlamenta ārlietu un aizsardzības komiteju, lai dalītos redzējumā par ģeopolitisko situāciju un aizsardzības jomas izaicinājumiem, apspriežot Velsas samita lēmumu īstenošanas gaitu.

Tika apspriesta arī divpusējā sadarbība aizsardzības jomā, tostarp militārās mācības un apmācība, sadarbība starptautiskajās operācijās un iepirkumos, kopīgs atbalsts Kosovai un citas aktualitātes.

Vizītes ietvaros aizsardzības nozares vadība ar «Skjold» klases korveti  devās uz Oskarsborgas cietoksni, kur Norvēģijas speciālo uzdevumu vienība sniedza taktiskos paraugdemonstrējumus.

Norvēģija divpusējo un daudzpusējo sadarbības projektu īstenošanas gaitā bijusi un ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem aizsardzības jomā. Norvēģija palīdzējusi modernizēt un attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu. Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojušās starptautiskajās militārajās operācijās.

Sagatavojusi Ieva Plēsuma.
Foto — Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš.